Proverbs 1
1 The proverbs of Solomon the son of David, the king of Israel:
Salamana, Dāvida dēla, Israēla ķēniņa, sakāmie vārdi,
2 To know wisdom and instruction; to comprehend the sayings of understanding;
Atzīt gudrību un mācību, un saprast prātīgu valodu,
3 To accept the instruction of intelligence, righteousness, and justice, and equity;
Pieņemties apdomībā, taisnībā, tiesā un skaidrībā,
4 To give to the simple prudence, to the youth knowledge and discretion.
Ka tiem vēl nejēgām tiek samaņa, jauniem atzīšana un apdomīgs prāts.
5 The wise will hear, and will increase [his] information; and the man of understanding will obtain wise counsels:
Kas gudrs, klausīs un pieaugs mācībā, un kas prātīgs, ņemsies labus padomus,
6 To understand a proverb, and a sage sentence; the words of the wise, and their riddles.
Ka izprot sakāmus vārdus un mīklas, gudro valodas un viņu dziļos vārdus.
7 The fear of the Lord is the beginning of knowledge: wisdom and instruction fools [alone] despise.
Tā Kunga bijāšana ir atzīšanas iesākums; gudrību un mācību ģeķi nicina.
8 Hear, my son, the instruction of thy father, and cast not off the teaching of thy mother;
Klausi, mans bērns, sava tēva pārmācībai un nepamet savas mātes mācību;
9 For a wreath of grace are they unto thy head, and chains for thy throat.
Jo tas ir jauks krāšņums tavai galvai un zelta rota tavam kaklam.
10 My son, if sinners wish to entice thee, consent thou not.
Mans bērns, kad grēcinieki tevi vilina, tad neklausi!
11 If they should say, Come with us, let us lie in wait for blood, let us watch in concealment for the uselessly innocent;
Kad tie saka: „Nāc mums līdz, glūnēsim uz asinīm, glūnēsim uz nenoziedzīgo par nepatiesu!
12 We will swallow them up like the grave alive; and the men of integrity, as those that go down into the pit; (Sheol h7585)
Kā elle norīsim viņus dzīvus, un sirds skaidrus kā tādus, kas bedrē grimst. (Sheol h7585)
13 We shall find all [kinds of] precious wealth, we will fill our houses with booty;
Mēs atradīsim visādas dārgas mantas, pildīsim savus namus ar laupījumu.
14 Thy lot must thou cast in our midst; one purse shall be for us all:
Tava daļa tev būs mūsu starpā, viens pats maks būs mums visiem.“
15 My son, walk not thou on the way with them; withhold thy foot from their path;
Mans bērns, nestaigā vienā ceļā ar tiem; sargi savu kāju no viņu pēdām;
16 For their feet run after evil, and they make haste to shed blood.
Jo viņu kājas skrien uz ļaunu un steidzās asinis izliet.
17 For uselessly is the net spread out before the eyes of every winged bird:
Bet lai arī tīklu izplāta visiem putniem priekš acīm; tas ir par velti!
18 While they lie in wait for their [own] blood; they watch in concealment for their [own] lives.
Tā arī viņi glūn uz savām pašu asinīm un glūn uz savu pašu dzīvību.
19 So are the paths of every one that is greedy after [unlawful] gain; it taketh away the life of those that own it.
Tā iet visiem, kas plēš netaisnu mantu; kam šī ir, tam tā paņem dzīvību.
20 Wisdom crieth loudly without; in the public places she uttereth her voice;
Dieva gudrība skaņi sauc uz lielceļiem, uz ielām tā paceļ savu balsi;
21 At the corner of noisy streets she calleth, at the entrances of gates; in the city she sayeth her speeches:
Tā izsaucās, kur ļaužu vislielais troksnis; kur ieiet pilsētas vārtos, tā runā savu valodu:
22 How long, ye simple ones, will ye love simplicity? and the scorners take their delight in scorning, and fools hate knowledge?
Cik ilgi, nejēgas, jūs mīlēsiet nejēdzību, un smējējiem gribēsies apsmiet, un ģeķi ienīdēs atzīšanu?
23 Turn back to my admonition: behold, I will pour out my spirit unto you, I will make known my words unto you.
Griežaties pie manas mācības! Redzi, es jums došu savu garu un jums darīšu zināmus savus vārdus.
24 Whereas I called, and ye refused; I stretched out my hand, and no man was attentive;
Tādēļ nu, ka es aicināju, un jūs liedzaties, ka savu roku izstiepju, un nav, kas uzklausa,
25 And ye have set at nought all my counsel, and would not accept my admonition:
Un jūs visu manu padomu atmetiet un manas pārmācības negribiet;
26 [Therefore] I also will truly laugh at your calamity; I will deride [you] when your terror cometh;
Tādēļ arī es smiešos par jūsu postu, es smiešos, kad jums izbailes uzies,
27 When your terror cometh like the tempest-cloud, and your calamity hasteneth like a whirlwind; when there come upon you distress and affliction.
Kad pār jums izbailes nāks kā auka, un posts jums uzbruks kā vētra, kad briesmas un bailes jums uzies.
28 Then will they call me, but I will not answer; they will seek me earnestly, but they shall not find me;
Tad tie mani sauks, bet es neatbildēšu, tie mani meklēs agri, bet mani neatradīs,
29 For the reason that they hated knowledge, and the fear of the Lord they did not choose;
Tādēļ ka tie atzīšanu ienīdējuši un Tā Kunga bijāšanu nav pieņēmuši.
30 [That] they would not attend to my counsel: [that] they rejected all my admonition.
Tiem negribējās mana padoma, tie ir nicinājuši visu manu pārmācīšanu;
31 Therefore shall they eat of the fruit of their own way, and from their own counsels shall they be satisfied.
Tādēļ tie ēdīs no sava ceļa augļiem, un būs paēduši no saviem padomiem.
32 For the defection of the simple will slay them, and the prosperity of fools will cause them to be lost.
Jo nesaprašu nomaldīšanās tos nokauj, un ģeķu pārdrošība tos nomaitā.
33 But he that hearkeneth unto me shall dwell safely, and shall be at rest from the dread of evil.
Bet kas mani klausa, tas dzīvos droši, un savā mierā tas ļauna nebīsies.
