Micah 1
1 The word of the Lord that came to Micah the Morashthite in the days of Jotham, Achaz, [and] Hezekiah, the kings of Judah, which he foresaw concerning Samaria and Jerusalem.
Šis ir Tā Kunga vārds, kas noticis uz Mihu, to Marezieti, Jotama, Ahazs, Hizkijas, Jūda ķēniņu, dienās, ko viņš redzējis par Samariju un Jeruzālemi.
2 Hear, ye people, altogether; listen, O earth, with all that filleth it: and let the Lord Eternal be witness against you, the Lord from his holy temple.
Klausāties, tautas visas, ņem vērā, zeme un viss, kas tur iekšā, jo Tas Kungs Dievs pret jums būs liecinieks, Tas Kungs no Sava svētā nama.
3 For, behold, the Lord cometh forth out of his residence; and he will come down, and will step along upon the high places of the earth.
Jo redzi, Tas Kungs iziet no Savas vietas, viņš nolaižas un stāv uz zemes augstumiem,
4 And the mountains shall melt beneath him, and the valleys shall cleave in twain, like wax [melteth] before the fire, like water poured out on a declivity.
Un kalni apakš Viņa izkūst, un ielejas izšķīst kā vasks ugunī, kā ūdens, kas gāžas uz leju.
5 For the transgression of Jacob is all this, and for the sins of the house of Israel. Who caused the transgression of Jacob? is it not Samaria? and who caused the high-places of Judah? is it not Jerusalem?
Šo visu Viņš darīs Jēkaba nozieguma dēļ un Israēla bērnu grēku dēļ. Bet kur ir Jēkaba noziegums? Vai ne Samarijā? Un kur ir Jūda elku altāri? Vai ne Jeruzālemē?
6 Therefore will I change Samaria into stone-heaps on the field, into vineyard plantations: and I will hurl down into the valley her stones, and her foundations will I lay open.
Tāpēc Es Samariju darīšu par akmeņu kopu laukā, par vīna dārzu, un Es viņas akmeņus nogāzīšu ielejā un atklāšu viņas pamatus.
7 And all her graven images shall he beaten to pieces, and all her wages of sin shall be burnt with the fire, and all her idols will I make desolate; for from harlot's wages she gathered them, and for harlot's wages shall they be used again.
Un visi viņas dievekļi taps sadauzīti, un visas viņas mauku dāvanas taps sadedzinātas ar uguni, un visus viņas elkadievus Es darīšu par tuksnesi; jo tie ir sakrāti no mauku algas, un paliks atkal par mauku algu.
8 For this will I lament and wail; I will go confused and naked: I will make a lament like the crocodiles, and mourning like the ostriches.
Par to man jābēdājas un jāraud, es iešu aplaupīts un kails, es sākšu kaukt kā šakāļi un gaust kā jauni strausi.
9 For her wounds arc incurable; for [the evil] is come even unto Judah; [the enemy] hath reached as far as the gate of my people, even up to Jerusalem.
Jo viņas mocības ir nāvīgas, jo tās ir nākušas līdz Jūdam, un stiepjas līdz manu ļaužu vārtiem, līdz Jeruzālemei.
10 Tell it not at Gath, weep ye not loudly [there]: in Bethle'aphrah roll thyself in the dust.
Nesludinājiet to Gatā, neraudiet tik gauži, vārtaties pīšļos pīšļu namā,
11 Pass ye away, ye inhabitants of Shaphir, having your shame laid bare: the inhabitress of Zaanan cometh not forth [any more]; the mourning of Beth-haezel taketh from you its halting place.
Aizej Šafīras iedzīvotāja, bezkaunīgi atsegta! Caēnanas iedzīvotāja neiziet; žēlošana Betecelē nestājās;
12 For the inhabitress of Maroth is grieved for the [lost] good; because evil came down from the Lord unto the gate of Jerusalem.
Jo Marotas iedzīvotāja noskumst par to (zudušo) labumu, ka ļaunums no Tā Kunga ir nācis līdz Jeruzālemes vārtiem.
13 Bind the chariot to the swift horses, O inhabitress of Lachish: the beginning of sin was she to the daughter of Zion; for in thee were found the transgressions of Israel.
Jūdz zirgus ratos, Lakisas iedzīvotāja; še ir grēku iesākums Ciānas meitai, ka iekš tevis Israēla noziegumi ir atrasti.
14 Therefore shalt thou have to give presents to Moresheth-gath: the houses of Achzib shall become a deception to the kings of Israel.
Tādēļ sūti dāvanas uz Gatas Marezeti. Aksibas nami Israēla ķēniņiem paliks par meliem.
15 Yet will I bring an [enemy as] heir unto thee, O inhabitant of Mareshah: as far as 'Adullam shall withdraw the glory of Israel.
Es tev vēl reiz atvedīšu mantinieku, Marezas iedzīvotāja; uz Adulamu aizies Israēla gods.
16 Make thyself bald, and cut off thy hair for the children of thy delight; enlarge thy baldness like the eagle; because they are gone into exile from thee.
Nodzeni sev galvu pliku savu mīļo bērnu dēļ, dari savu pleiķi platu kā (maitu)lijai, tāpēc ka tie no tevis ir aizvesti.
