2 Chronicles 10
1 And Rehobo'am went to Shechem: for to Shechem were all Israel come to make him king.
Un Rekabeams gāja uz Šehemi, jo viss Israēls Šehemē bija sanācis, viņu celt par ķēniņu.
2 And it came to pass, when Jerobo'am the son of Nebat heard of it, for he was in Egypt, whither he had fled from the presence of king Solomon, that Jerobo'am returned out of Egypt.
Kad nu Jerobeams, Nebata dēls, to dzirdēja (jo viņš bija Ēģiptes zemē, kurp no ķēniņa Salamana bija bēdzis), tad Jerobeams griezās atpakaļ no Ēģiptes.
3 And they sent and called him: and so came Jerobo'am with all Israel and spoke to Rehobo'am, saying,
Un tie nosūtīja un to ataicināja. Un Jerobeams nāca ar visu Israēli un runāja uz Rekabeamu un sacīja:
4 Thy father made our yoke hard; but now do thou make lighter the hard service of thy father, and his heavy yoke which he put upon us, and we will serve thee.
Tavs tēvs mums uzlicis par daudz grūtu jūgu; tad nu atvieglini tu sava tēva grūto kalpošanu un viņa smago jūgu, ko viņš mums uzlicis, tad mēs tev kalposim.
5 And he said unto them, After but three days, then return unto me. And the people went away.
Un viņš uz tiem sacīja: pēc trim dienām nāciet atkal pie manis. Un tie ļaudis aizgāja.
6 Then consulted king Rehobo'am with the old men that had stood before Solomon his father while he yet lived, saying, How do you advise that I should return an answer to this people?
Un ķēniņš Rekabeams meklēja padomu pie tiem vecajiem, kas bija stāvējuši viņa tēva Salamana priekšā, kamēr tas dzīvoja, un viņš sacīja: kādu padomu jūs dodat, kā šiem ļaudīm būs atbildēt?
7 And they spoke unto him, saying, If thou wilt be kind to this people, and please them, and speak to them good words: then will they be servants unto thee for all times.
Un tie uz viņu runāja un sacīja: ja tu būsi laipnīgs pret šiem ļaudīm un tiem rādīsi labu prātu un uz tiem runāsi labus vārdus, tad tie tev būs par kalpiem visu mūžu.
8 But he forsook the counsel which the old men had given him, and consulted with the young men that were grown up with him, and who stood before him.
Bet viņš atmeta to vecaju padomu, ko tie viņam deva, un meklēja padomu pie tiem jauniem, kas ar viņu bija uzauguši un viņa priekšā stāvēja.
9 And he said unto them, How do you counsel how we should give an answer to this people, who have spoken to me, saying, Make lighter the yoke which thy father did put upon us?
Un viņš uz tiem sacīja: kādu padomu jūs dodat, kā šiem ļaudīm lai atbildam, kas uz mani runājuši un sacījuši: atvieglini to jūgu, ko tavs tēvs mums uzlicis?
10 Then spoke with him the young men that were grown up with him, saying, Thus must thou say unto the people that have spoken unto thee, saying, Thy father made our yoke heavy, but do thou make it lighter unto us: thus must thou say unto them, My little finger is thicker than my father's loins.
Bet tie jaunie, kas ar viņu bija uzauguši, uz to runāja un sacīja: tā tev būs sacīt uz tiem ļaudīm, kas uz tevi runājuši un sacījuši: tavs tēvs mums uzlicis visai grūtu nastu, atvieglini tu mums to, - tā tev uz tiem būs sacīt: mans mazais pirksts būs resnāks ne kā mana tēva gurni.
11 And now [if] my father hath burdened you with a heavy yoke, I will add to your yoke: [if] my father hath chastised you with whips, then will I [do it] with scorpion-thorns.
Ja nu mans tēvs jums uzlicis grūtu jūgu, tad es to jūgu jums padarīšu vēl grūtāku; mans tēvs jūs pārmācījis ar pātagām, bet es jūs pārmācīšu ar skorpioniem.
12 When now Jerobo'am and all the people came to Rehobo'am on the third day, as the king had spoken, saying, Return to me on the third day:
Kad nu Jerobeams un visi ļaudis pie Rekabeama atnāca trešā dienā, kā ķēniņš bija runājis un sacījis: atnākat atkal pie manis trešā dienā,
13 The king answered them harshly; and king Rehobo'am forsook the counsel of the old men;
Tad ķēniņš tiem atbildēja bargi, un ķēniņš Rekabeams atmeta to vecaju padomu,
14 And he spoke to them after the counsel of the young men, saying, My father made your yoke heavy, and I will add thereto; my father chastised you with whips, but I will [do it] with scorpion-thorns.
Un runāja uz tiem pēc to jauno padoma un sacīja: mans tēvs jums uzlicis grūtu nastu, bet es jums uzlikšu vēl vairāk; mans tēvs jūs pārmācījis ar pātagām, bet es ar skorpioniem.
15 And the king hearkened not unto the people; for it was so brought about from God, in order that the Lord might fulfill his word, which he had spoken by means of Achiyahu the Shilonite unto Jerobo'am the son of Nebat.
Tā ķēniņš neklausīja tos ļaudis, jo tā bija no Dieva nolikts, ka Tas Kungs savus vārdus apstiprinātu, ko bija runājis caur Ahiju, to Šīlonieti, uz Jerobeamu, Nebata dēlu.
16 So when all Israel saw that the king hearkened not unto them, the people answered the king, saying, What portion have we in David? nor have we an inheritance in the son of Jesse: every man to your tents, O Israel; now, see to thy own house, David. So did all Israel go to their tents.
Kad nu viss Israēls redzēja, ka ķēniņš tos neklausīja, tad tie ļaudis ķēniņam atbildēja un sacīja: kāda daļa mums ar Dāvidu? Mums nav mantības pie Isajus dēla. Israēl, ej savos dzīvokļos; tad redzi nu tu pēc sava nama, Dāvid! Tā viss Israēls nogāja savos dzīvokļos.
17 But as for the children of Israel who dwelt in the cities of Judah, over them did Rehobo'am reign.
Bet pār tiem Israēla bērniem, kas Jūda pilsētās dzīvoja, pār tiem Rekabeams palika ķēniņš.
18 Then sent king Rehobo'am Hadoram who was over the tribute; but the children of Israel stoned him with stones, that he died. Therefore king Rehobo'am made speed with his might to get upon his chariot, to flee to Jerusalem.
Un ķēniņš Rekabeams sūtīja Adoramu, kas bija iecelts pār darbiniekiem, bet Israēla bērni to nomētāja akmeņiem, ka tas nomira. Un ķēniņš Rekabeams kāpa steigšus ratos, bēgt uz Jeruzālemi.
19 So did Israel rebel against the house of David unto this day.
Tā Israēls atkāpās no Dāvida nama līdz šai dienai.
