Psalms 52

1 For the end, [a Psalm] of instruction by David, when Doec the Idumean came and told Saul, and said to him, David is gone to the house of Abimelech. Why do you, O mighty man, boast of iniquity in [your] mischief? All the day

Dāvida mācības dziesma dziedātāju vadonim, Kad Doēgs, tas Edomietis, nāca un Saulam sludināja un tam sacīja: Dāvids ir nācis Aķimeleka namā. Ko tu lielies ar ļaunumu, tu varmāka? Dieva žēlastība pastāv vienmēr.

2 your tongue has devised unrighteousness; like a sharpened razor you have wrought deceit.

Tava mēle meklē postu kā trīts dzenams nazis, tu viltus perētājs.

3 You have loved wickedness more than goodness; unrighteousness better than to speak righteousness. (Pause)

Tu mīļo ļaunumu vairāk nekā labumu, un melus vairāk nekā taisnību. (Sela)

4 You has loved all words of destruction, [and] a deceitful tongue.

Tu labprāt runā posta vārdus, tu viltus mēle.

5 Therefore may God destroy you for ever, may he pluck you up and utterly remove you from [your] dwelling, and your root from the land of the living. (Pause)

Tad Dievs arī tevi postīs mūžīgi, Viņš tevi sagrābs un tevi izraus no dzīvokļa, un izsakņos no dzīvības zemes. (Sela)

6 And the righteous shall see, and fear, and shall laugh at him, and say,

Un tie taisnie to redzēs un bīsies un smiesies par viņu:

7 Behold the man who made not God his help; but trusted in the abundance of his wealth, and strengthened himself in his vanity.

Redzi, tas ir tas vīrs, kas Dievu neturēja par savu spēku, bet paļāvās uz savu lielo bagātību; tas bija varens savā ļaunumā.

8 But I am as a fruitful olive in the house of God: I have trusted in the mercy of God for ever, even for evermore.

Bet es būšu kā zaļš eļļas koks Dieva namā, es paļaujos uz Dieva žēlastību mūžīgi mūžam.

9 I will give thanks to you for ever, for you have done [it]: and I will wait on your name; for [it is] good before the saints.

Es Tev pateikšos mūžam, ka Tu to esi darījis, un gaidīšu uz Tavu Vārdu, jo tas ir labs priekš Taviem svētiem.