Psalms 66
1 To the chief Musician, A Song [or] Psalm. Make a joyful noise unto God, all ye lands:
Dziesma dziedātāju vadonim. Gavilējiet Dievam, visa zeme!
2 Sing forth the honour of his name: make his praise glorious.
Dziediet Viņa vārda godībai, teiciet Viņa godu.
3 Say unto God, How terrible [art thou in] thy works! through the greatness of thy power shall thine enemies submit themselves unto thee.
Sakait uz Dievu: kāds bijājams Tu esi Savos darbos! Tavi ienaidnieki Tev padosies Tavas lielās varas pēc.
4 All the earth shall worship thee, and shall sing unto thee; they shall sing [to] thy name. (Selah)
Lai visa zeme Tevi pielūdz un Tev dzied, lai dzied Tavam Vārdam! (Sela)
5 Come and see the works of God: [he is] terrible [in his] doing toward the children of men.
Nāciet un raugāt Dieva darbus. Viņš ir bijājams Savos darbos pie cilvēku bērniem.
6 He turned the sea into dry [land: ] they went through the flood on foot: there did we rejoice in him.
Viņš pārvērta jūru par sausumu, kājām varēja iet caur upi; par to mēs iekš Viņa priecājamies.
7 He ruleth by his power for ever; his eyes behold the nations: let not the rebellious exalt themselves. (Selah)
Viņš valda mūžīgi ar Savu spēku, Viņa acis raugās uz tautām, Viņš atkāpējiem neļauj paaugstināties. (Sela)
8 O bless our God, ye people, and make the voice of his praise to be heard:
Teiciet mūsu Dievu, jūs tautas, liekat dzirdēt Viņa teikšanas slavu.
9 Which holdeth our soul in life, and suffereth not our feet to be moved.
Viņš uztur dzīvas mūsu dvēseles un neliek slīdēt mūsu kājām.
10 For thou, O God, hast proved us: thou hast tried us, as silver is tried.
Jo Tu, Dievs, mūs esi pārbaudījis; Tu mūs esi kausējis, kā sudrabu kausē.
11 Thou broughtest us into the net; thou laidst affliction upon our loins.
Tu mums esi licis iekrist valgos, uz mūsu muguru Tu esi licis grūtu nastu.
12 Thou hast caused men to ride over our heads; we went through fire and through water: but thou broughtest us out into a wealthy [place].
Tu cilvēkiem esi licis celties pār mūsu galvu; mēs bijām nākuši ugunī un ūdenī, bet Tu mūs esi izvedis pie atspirgšanas.
13 I will go into thy house with burnt offerings: I will pay thee my vows,
Es iešu Tavā namā ar dedzināmiem upuriem, es Tev maksāšu savu apsolījumu,
14 Which my lips have uttered, and my mouth hath spoken, when I was in trouble.
Uz ko manas lūpas ir atdarījušās, un ko mana mute runājusi, kad man bija bail.
15 I will offer unto thee burnt sacrifices of fatlings, with the incense of rams; I will offer bullocks with goats. (Selah)
Es tev upurēšu taukus dedzināmos upurus ar kvēpināšanu no auniem; es Tev upurēšu vēršus ar āžiem. (Sela)
16 Come [and] hear, all ye that fear God, and I will declare what he hath done for my soul.
Nāciet, klausāties visi, kas Dievu bīstaties: es jums izteikšu, ko Viņš darījis pie manas dvēseles.
17 I cried unto him with my mouth, and he was extolled with my tongue.
Viņu es piesaucu ar savu muti, un Viņš tapa slavēts no manas mēles.
18 If I regard iniquity in my heart, the Lord will not hear [me: ]
Ja es netaisnību atrastu savā sirdī, tad Tas Kungs mani nebūtu klausījis.
19 [But] verily God hath heard [me; ] he hath attended to the voice of my prayer.
Bet tiešām, Dievs ir klausījis, manas lūgšanas balsi Viņš ņēmis vērā.
20 Blessed [be] God, which hath not turned away my prayer, nor his mercy from me.
Slavēts Dievs, kas nav atmetis manu lūgšanu, nedz novērsis Savu žēlastību no manis.
