Psalms 107
1 O give thanks unto the LORD, for [he is] good: for his mercy [endureth] for ever.
Pateiciet Tam Kungam, jo Viņš ir labs, un Viņa žēlastība paliek mūžīgi!
2 Let the redeemed of the LORD say [so], whom he hath redeemed from the hand of the enemy;
Lai tā saka tie, ko Tas Kungs ir atpestījis, ko Viņš izglābis no spaidītāju rokas
3 And gathered them out of the lands, from the east, and from the west, from the north, and from the south.
Un sapulcinājis no tām zemēm, no rītiem un vakariem, no ziemeļiem un no jūras.
4 They wandered in the wilderness in a solitary way; they found no city to dwell in.
Tie, kas tuksnesī maldījās pa nestaigātiem ceļiem un neatrada pilsētu, kur varēja dzīvot,
5 Hungry and thirsty, their soul fainted in them.
Izsalkuši un izslāpuši, ka viņa dvēsele nogura.
6 Then they cried unto the LORD in their trouble, [and] he delivered them out of their distresses.
Tad tie To Kungu piesauca savās bēdās, un Viņš tos izglāba no viņu bailēm,
7 And he led them forth by the right way, that they might go to a city of habitation.
Un Viņš tos vadīja pa taisnu ceļu, ka tie gāja uz to pilētu, kur varēja dzīvot:
8 Oh that [men] would praise the LORD [for] his goodness, and [for] his wonderful works to the children of men!
Tiem būs Tam Kungam pateikties par Viņa žēlastību un par Viņa brīnumiem pie cilvēku bērniem,
9 For he satisfieth the longing soul, and filleth the hungry soul with goodness.
Ka Viņš paēdinājis iztvīkušo un ar labumu piepildījis izsalkušo. -
10 Such as sit in darkness and in the shadow of death, [being] bound in affliction and iron;
Tie, kas tumsībā sēdēja un nāves ēnā, saistīti bēdās un dzelzīs,
11 Because they rebelled against the words of God, and contemned the counsel of the most High:
Tāpēc ka tie bija pretī turējušies Dieva baušļiem un nicinājuši tā Visuaugstākā padomu;
12 Therefore he brought down their heart with labour; they fell down, and [there was] none to help.
Tādēļ viņu sirds tapa apbēdināta ar grūtumu, un tie pakrita un palīga nebija.
13 Then they cried unto the LORD in their trouble, [and] he saved them out of their distresses.
Tad tie To Kungu piesauca savās bēdās, un Viņš tos izglāba no viņu bailēm
14 He brought them out of darkness and the shadow of death, and brake their bands in sunder.
Un tos izveda no tumsības un nāves ēnas un saraustīja viņu saites:
15 Oh that [men] would praise the LORD [for] his goodness, and [for] his wonderful works to the children of men!
Tiem būs Tam Kungam pateikties par Viņa žēlastību un par Viņa brīnumiem pie cilvēku bērniem,
16 For he hath broken the gates of brass, and cut the bars of iron in sunder.
Ka Viņš salauž vara durvis un sadauza dzelzs bultas. -
17 Fools because of their transgression, and because of their iniquities, are afflicted.
Tie ģeķi, kas tapa mocīti savu grēku ceļu un savu noziegumu dēļ,
18 Their soul abhorreth all manner of meat; and they draw near unto the gates of death.
Tā ka viņu dvēselei riebās visa barība, un ka tie nogrima līdz pat nāves vārtiem.
19 Then they cry unto the LORD in their trouble, [and] he saveth them out of their distresses.
Tad tie To Kungu piesauca savās bēdās, un Viņš tos izglāba no viņu bailēm.
20 He sent his word, and healed them, and delivered [them] from their destructions.
Viņš sūtīja Savu vārdu un tos dziedināja un tos izrāva no viņu bedrēm:
21 Oh that [men] would praise the LORD [for] his goodness, and [for] his wonderful works to the children of men!
Tiem būs Tam Kungam pateikties par Viņa žēlastību un par Viņa brīnumiem pie cilvēku bērniem,
22 And let them sacrifice the sacrifices of thanksgiving, and declare his works with rejoicing.
Un pateikšanas upurus upurēt un Viņa darbus izteikt ar prieku. -
23 They that go down to the sea in ships, that do business in great waters;
Tie, kas ar lielām laivām pa jūru līgojās un strādāja savu darbu uz lieliem ūdeņiem,
24 These see the works of the LORD, and his wonders in the deep.
Kas Tā Kunga darbu redzējuši un Viņa brīnumus jūras dziļumos,
25 For he commandeth, and raiseth the stormy wind, which lifteth up the waves thereof.
Kad Viņš runāja un pacēla vētru, kas viļņus paaugstināja,
26 They mount up to the heaven, they go down again to the depths: their soul is melted because of trouble.
Un tie tā kā uz debesīm kāpa un atkal nogrima dziļumos, ka viņu dvēsele no bailības izkusa,
27 They reel to and fro, and stagger like a drunken man, and are at their wits’ end.
Un tapa mētāti un zvalstījās, kā piedzēruši un visa viņu gudrība iznīka.
28 Then they cry unto the LORD in their trouble, and he bringeth them out of their distresses.
Tad tie To Kungu piesauca savās bēdās, un Viņš tos izglāba no viņu bailēm;
29 He maketh the storm a calm, so that the waves thereof are still.
Viņš klusināja vētru, tā ka viļņi norima;
30 Then are they glad because they be quiet; so he bringeth them unto their desired haven.
Un tie priecājās, ka norima, un Viņš tos veda uz ostu, kurp tiem gribējās:
31 Oh that [men] would praise the LORD [for] his goodness, and [for] his wonderful works to the children of men!
Tiem būs Tam Kungam pateikties par Viņa žēlastību un par Viņa brīnumiem pie cilvēku bērniem.
32 Let them exalt him also in the congregation of the people, and praise him in the assembly of the elders.
Un Viņu paaugstināt ļaužu draudzē un Viņu slavēt vecaju vidū.
33 He turneth rivers into a wilderness, and the watersprings into dry ground;
Viņš upes padara par tuksnesi un ūdens avotus par izkaltušām vietām,
34 A fruitful land into barrenness, for the wickedness of them that dwell therein.
Un auglīgu zemi Viņš padara par neauglīgu viņas iedzīvotāju blēdības dēļ;
35 He turneth the wilderness into a standing water, and dry ground into watersprings.
Un tuksnesi viņš atkal padara ūdeņainu un sauso zemi avoksnainu.
36 And there he maketh the hungry to dwell, that they may prepare a city for habitation;
Un liek tur dzīvot tiem izsalkušiem, ka tie var uzcelt pilsētu, kur mājot,
37 And sow the fields, and plant vineyards, which may yield fruits of increase.
Un apsēt tīrumus un dēstīt vīna dārzus, kas nes bagātus augļus.
38 He blesseth them also, so that they are multiplied greatly; and suffereth not their cattle to decrease.
Un Viņš tos svētī, ka tie ļoti vairojās, un viņu lopi nenonīkst.
39 Again, they are minished and brought low through oppression, affliction, and sorrow.
Un viņi bija mazumā gājuši un panīkuši caur nelaimes varu un bēdām.
40 He poureth contempt upon princes, and causeth them to wander in the wilderness, [where there is] no way.
Viņš izgāž nievāšanu uz lieliem kungiem un liek tiem aloties tuksnesī, kur ceļa nav;
41 Yet setteth he the poor on high from affliction, and maketh [him] families like a flock.
Bet paaugstina bēdīgo no viņa bēdām un vairo viņa dzimumu kā avju pulku.
42 The righteous shall see [it], and rejoice: and all iniquity shall stop her mouth.
To sirdsskaidrie redz un priecājās, un visai blēdībai jātur mute.
43 Whoso [is] wise, and will observe these [things], even they shall understand the lovingkindness of the LORD.
Kas gudrs, lai to ņem vērā un lai atzīst Tā Kunga žēlastības darbus.
