Proverbs 6
1 My son, if thou be surety for thy friend, [if] thou hast stricken thy hand with a stranger,
Mans bērns, ja tu priekš sava tuvākā galvojis un roku devis priekš cita,
2 Thou art snared with the words of thy mouth, thou art taken with the words of thy mouth.
Tad tu esi sasaistīts ar savas mutes valodu un savaldzināts ar savas mutes vārdiem.
3 Do this now, my son, and deliver thyself, when thou art come into the hand of thy friend; go, humble thyself, and make sure thy friend.
Tad dari jel tā mans bērns, un izglābies, ja tu savam tuvākam rokā esi nācis; ej, meties zemē priekš viņa un spied savu tuvāko;
4 Give not sleep to thine eyes, nor slumber to thine eyelids.
Nedod savām acīm miega, nedod savām acīm dusas;
5 Deliver thyself as a roe from the hand [of the hunter], and as a bird from the hand of the fowler.
Izglābies kā stirna no viņa rokas un kā putns no mednieka rokas!
6 Go to the ant, thou sluggard; consider her ways, and be wise:
Ej pie skudras, sliņķi, skaties viņas ceļus un topi gudrs!
7 Which having no guide, overseer, or ruler,
Lai tai nav valdnieka, ne virsnieka, ne kunga,
8 Provideth her meat in the summer, [and] gathereth her food in the harvest.
Tā tomēr savu maizi sagādā vasarā, savu barību sakrāj pļaujamā laikā.
9 How long wilt thou sleep, O sluggard? when wilt thou arise out of thy sleep?
Cik ilgi tu gulēsi, sliņķi? Kad tu celsies no sava miega?
10 [Yet] a little sleep, a little slumber, a little folding of the hands to sleep:
Guli maķenīt, snaudi maķenīt, saliec maķenīt rokas miegā;
11 So shall thy poverty come as one that travelleth, and thy want as an armed man.
Tad tava nabadzība tev pienāks nākdama, un tavs trūkums, kā apbruņots vīrs.
12 A naughty person, a wicked man, walketh with a froward mouth.
Nelieša cilvēks ir tāds negants vīrs, kas staigā ar netiklu muti,
13 He winketh with his eyes, he speaketh with his feet, he teacheth with his fingers;
Met ar acīm, piegrūž ar kājām, zīmē ar pirkstiem.
14 Frowardness [is] in his heart, he deviseth mischief continually; he soweth discord.
Netiklība ir viņa sirdī, viņš domā vienmēr uz ļaunu, saceļ ķildas.
15 Therefore shall his calamity come suddenly; suddenly shall he be broken without remedy.
Tādēļ viņam nelaime nāks piepeši, viņš ātri taps satriekts un dziedināšanas nebūs.
16 These six [things] doth the LORD hate: yea, seven [are] an abomination unto him:
Šās sešas lietas Tas Kungs ienīst, un tā septītā viņam ir negantība:
17 A proud look, a lying tongue, and hands that shed innocent blood,
Lepnas acis, melu mēle un rokas, kas nenoziedzīgas asinis izlej,
18 An heart that deviseth wicked imaginations, feet that be swift in running to mischief,
Sirds, kas negantus nodomus perē; kājas, kas mudīgas uz ļaunu skriet;
19 A false witness [that] speaketh lies, and he that soweth discord among brethren.
Viltīgs liecinieks, kas droši melus runā, un kas ķildu ceļ starp brāļiem. -
20 My son, keep thy father’s commandment, and forsake not the law of thy mother:
Mans bērns, glabā sava tēva pamācīšanu un nepamet savas mātes mācību.
21 Bind them continually upon thine heart, [and] tie them about thy neck.
Sasien to allažiņ uz savas sirds un sien to ap savu kaklu.
22 When thou goest, it shall lead thee; when thou sleepest, it shall keep thee; and [when] thou awakest, it shall talk with thee.
Kad tu staigā, tad tā tevi pavadīs; kad tu apgulies, tad tā tevi apsargās, un kad tu uzmodies, tad tā ar tevi runās;
23 For the commandment [is] a lamp; and the law [is] light; and reproofs of instruction [are] the way of life:
Jo pamācīšana ir spīdeklis, un mācība gaišums, un kad pārmāca un rāj, tas ir dzīvības ceļš;
24 To keep thee from the evil woman, from the flattery of the tongue of a strange woman.
Ka tās tev izsargā no negodīgas sievas, no svešas sievietes mīkstās mēles.
25 Lust not after her beauty in thine heart; neither let her take thee with her eyelids.
Nekāro savā sirdī pēc viņas skaistuma, un lai viņa tevi nesagūsta ar savām acīm;
26 For by means of a whorish woman [a man is brought] to a piece of bread: and the adulteress will hunt for the precious life.
Jo caur mauku tiek līdz maizes drupekļiem, un vīra sieva tev notvers pat dārgo dzīvību.
27 Can a man take fire in his bosom, and his clothes not be burned?
Vai arī uguni var klēpī ņemt, un drēbes nesadegtu?
28 Can one go upon hot coals, and his feet not be burned?
Vai uz kvēlošām oglēm var iet un nesadedzinātu kājas?
29 So he that goeth in to his neighbour’s wife; whosoever toucheth her shall not be innocent.
Tāpat, kas ieiet pie otra sievas; nesodīts nepaliks, kas to aizskar.
30 [Men] do not despise a thief, if he steal to satisfy his soul when he is hungry;
Zaglim nepiedod vis, ka zog izsalcis, vēderu pildīt.
31 But [if] he be found, he shall restore sevenfold; he shall give all the substance of his house.
Bet pieķerts tas septiņkārt atlīdzinās, visu sava nama padomu tas atdos.
32 [But] whoso committeth adultery with a woman lacketh understanding: he [that] doeth it destroyeth his own soul.
Kas ar sievu laulību pārkāpj, tam prāta nav; to tik dara, kas sev dzīvību grib nogalināt.
33 A wound and dishonour shall he get; and his reproach shall not be wiped away.
Tam būs kāviens un kauns un negods bez gala;
34 For jealousy [is] the rage of a man: therefore he will not spare in the day of vengeance.
Jo viņas vīra dusmas iekarsušās netaupīs atriebšanas laikā.
35 He will not regard any ransom; neither will he rest content, though thou givest many gifts.
Tas nebēdās ne par kādu līdzību(izpirkumu), un nebūs miera, cik dāvanu arī nedotu.
