< Psalms 144 >

1 Blessed be Yhwh my strength, which teacheth my hands to war, and my fingers to fight:
Dāvida dziesma. Slavēts lai ir Tas Kungs, mans patvērums, kas manām rokām māca kauties, un maniem pirkstiem karot,
2 My goodness, and my fortress; my high tower, and my deliverer; my shield, and he in whom I trust; who subdueth my people under me.
Mans žēlotājs un mana stiprā pils, mans patvērums un mans izglābējs, manas priekšturamās bruņas, uz ko es paļaujos, kas manus ļaudis man dara paklausīgus.
3 Yhwh, what is man, that thou takest knowledge of him! or the son of man, that thou makest account of him!
Kungs, kas ir cilvēks, ka Tu viņu piemini? Un cilvēka bērns, ka Tu viņu lieci vērā?
4 Man is like to vanity: his days are as a shadow that passeth away.
Cilvēks ir kā dvaša, viņa laiks ir kā ēna, kas aiziet.
5 Bow thy heavens, O Yhwh, and come down: touch the mountains, and they shall smoke.
Kungs, nolaid Savas debesis un kāp zemē, aizskar kalnus, ka tie kūp.
6 Cast forth lightning, and scatter them: shoot out thine arrows, and destroy them.
Met zibeņus un izkaisi tos, šaudi Savas bultas un izbiedē tos.
7 Send thine hand from above; rid me, and deliver me out of great waters, from the hand of strange children;
Izstiep Savas rokas no augstības, atpestī mani un izglāb mani no lieliem ūdeņiem, no svešinieku rokas!
8 Whose mouth speaketh vanity, and their right hand is a right hand of falsehood.
Viņu mute runā melus, un viņu labā roka ir viltus roka.
9 I will sing a new song unto thee, O God: upon a psaltery and an instrument of ten strings will I sing praises unto thee.
Ak Dievs, es Tev dziedāšu jaunu dziesmu, es Tev dziedāšu ar desmit stīgu koklēm.
10 It is he that giveth salvation unto kings: who delivereth David his servant from the hurtful sword.
Tu ķēniņiem dod pestīšanu, un izglābi Savu kalpu Dāvidu no nikna zobena.
11 Rid me, and deliver me from the hand of strange children, whose mouth speaketh vanity, and their right hand is a right hand of falsehood:
Izglābi mani un atpestī mani no svešinieku rokas, kas ar savu muti melus runā, un viņu labā roka ir viltus roka;
12 That our sons may be as plants grown up in their youth; that our daughters may be as corner stones, polished after the similitude of a palace:
Ka mūsu dēli uzaug savā jaunībā kā stādi, mūsu meitas kā izcirsti stūra pīlāri pils namos.
13 That our garners may be full, affording all manner of store: that our sheep may bring forth thousands and ten thousands in our streets:
Ka mūsu klētis ir pilnas un izdod visādu mantu, ka mūsu ganāmie pulki pa tūkstošiem vedās un pa simts tūkstošiem mūsu laidaros;
14 That our oxen may be strong to labour; that there be no breaking in, nor going out; that there be no complaining in our streets.
Ka mūsu liellopi augļojās, un ka postīšanas, laupīšanas, vaidēšanas nav pa mūsu ielām.
15 Happy is that people, that is in such a case: yea, happy is that people, whose God is Yhwh.
Svētīga tā tauta, kam tā klājās, svētīga tā tauta, kam Tas Kungs ir par Dievu.

< Psalms 144 >