Proverbs 5
1 My son, attend unto my wisdom, and bow thine ear to my understanding:
Mans bērns, ņem vērā manu gudrību, griez savu ausi pie manas mācības,
2 That thou mayest regard discretion, and that thy lips may keep knowledge.
Ka tu sargi apdomību, un tavas lūpas glabā atzīšanu.
3 For the lips of a strange woman drop as an honeycomb, and her mouth is smoother than oil:
Jo svešas sievas lūpas pil kā tīrs medus, un viņas mute ir glumāka nekā eļļa;
4 But her end is bitter as wormwood, sharp as a twoedged sword.
Bet gals tai ir rūgts kā vērmeles, un ass kā abējās pusēs griezīgs zobens.
Viņas kājas nokāpj nāvē, viņas soļi aizsniedz elli; (Sheol h7585)
6 Lest thou shouldest ponder the path of life, her ways are moveable, that thou canst not know them.
Lai neapdomā dzīvības ceļus, viņas pēdas grozās, ka nezin kur.
7 Hear me now therefore, O ye children, and depart not from the words of my mouth.
Nu tad, bērni, klausiet man un neatkāpjaties no manas mutes vārdiem.
8 Remove thy way far from her, and come not nigh the door of her house:
Lai tavs ceļš paliek tālu no viņas, un nenāc tuvu pie viņas nama durvīm,
9 Lest thou give thine honour unto others, and thy years unto the cruel:
Ka tu nedod svešām savu jaunības spēku un savus gadus tam briesmīgam,
10 Lest strangers be filled with thy wealth; and thy labours be in the house of a stranger;
Ka sveši nepieēdās no tava spēka, un tavs grūtais pūliņš nenāk svešā namā,
11 And thou mourn at the last, when thy flesh and thy body are consumed,
Un tev pēcgalā nav jānopūšas, kad tava āda un miesa diltin nodilusi,
12 And say, How have I hated instruction, and my heart despised reproof;
Un tev nav jāsaka: „Ak, kā es esmu nīdējis pamācīšanu, un mana sirds smējusies par rāšanu,
13 And have not obeyed the voice of my teachers, nor inclined mine ear to them that instructed me!
Un neesmu klausījis sava pamācītāja balsi, un savu ausi neesmu griezis uz tiem, kas mani mācīja!
14 I was almost in all evil in the midst of the congregation and assembly.
Tikko nelaimē vēl neesmu visai(dziļi) iestidzis, pašā draudzes un ļaužu vidū!“
15 Drink waters out of thine own cistern, and running waters out of thine own well.
Dzer ūdeni no savas akas, un tekošu ūdeni no sava avota.
16 Let thy fountains be dispersed abroad, and rivers of waters in the streets.
Vai tavi avoti lai iztek laukā, un ūdens upes uz ielām?
17 Let them be only thine own, and not strangers’ with thee.
Lai tās tev vien pieder, un nevienam svešam līdz ar tevi.
18 Let thy fountain be blessed: and rejoice with the wife of thy youth.
Tavs avots lai ir svētīts, un tu priecājies par savas jaunības sievu.
19 Let her be as the loving hind and pleasant roe; let her breasts satisfy thee at all times; and be thou ravished always with her love.
Ak kāda tā mīlīga, kā stirna, un daiļa, kā kalnu kaza! Pie viņas krūtīm pieglaudies allažiņ un ar viņas mīlestību ielīksmojies vienmēr!
20 And why wilt thou, my son, be ravished with a strange woman, and embrace the bosom of a stranger?
Un kādēļ tu, mans bērns, ar citu gribi jaukties un svešas sievietes krūtis apkampt!
21 For the ways of man are before the eyes of Yhwh, and he pondereth all his goings.
Jo cilvēka ceļi stāv priekš Tā Kunga acīm, un Tas sver visus viņa soļus.
22 His own iniquities shall take the wicked himself, and he shall be holden with the cords of his sins.
Bezdievīgo gūstīs viņa paša noziegumi, un ar savu grēku saitēm viņš taps saistīts.
23 He shall die without instruction; and in the greatness of his folly he shall go astray.
Bez pamācīšanas palicis, viņš nomirs, un savā lielā ģeķībā viņš gāzīsies.
