< 1 Samuel 7 >
1 And the men of Kirjath–jearim came, and fetched up the ark of Yhwh, and brought it into the house of Abinadab in the hill, and sanctified Eleazar his son to keep the ark of Yhwh.
Tad tie ļaudis no Kiriat-Jearimas nāca un aizveda Tā Kunga šķirstu un to nesa Abinadaba namā uz kalna, un svētīja viņa dēlu Eleazaru, sargāt Tā Kunga šķirstu.
2 And it came to pass, while the ark abode in Kirjath–jearim, that the time was long; for it was twenty years: and all the house of Israel lamented after Yhwh.
Un notikās, ka no tās dienas, kad tas šķirsts Kiriat-Jearimā palika, labs laiks pagāja, pilni divdesmit gadi, un viss Israēla nams žēlojās pēc Tā Kunga.
3 And Samuel spake unto all the house of Israel, saying, If ye do return unto Yhwh with all your hearts, then put away the strange gods and Ashtaroth from among you, and prepare your hearts unto Yhwh, and serve him only: and he will deliver you out of the hand of the Philistines.
Tad Samuēls runāja uz visu Israēla namu un sacīja: ja jūs no visas savas sirds pie Tā Kunga gribat atgriezties, tad metiet nost tos svešos dievus un tās Astartes, un griežat savu sirdi pie Tā Kunga un kalpojiet Viņam vien, tad Viņš jūs izglābs no Fīlistu rokas.
4 Then the children of Israel did put away Baalim and Ashtaroth, and served Yhwh only.
Tad Israēla bērni meta nost tos Baālus un tās Astartes un kalpoja Tam Kungam vien.
5 And Samuel said, Gather all Israel to Mizpeh, and I will pray for you unto Yhwh.
Un Samuēls sacīja: sapulcinājiet man visu Israēli uz Micpu, tad es To Kungu jūsu labad piesaukšu.
6 And they gathered together to Mizpeh, and drew water, and poured it out before Yhwh, and fasted on that day, and said there, We have sinned against Yhwh. And Samuel judged the children of Israel in Mizpeh.
Un tie tapa sapulcināti Micpā un smēla ūdeni un to izlēja Tā Kunga priekšā un gavēja to dienu un tur sacīja: mēs pret To Kungu esam grēkojuši. Tā Samuēls tiesāja Israēla bērnus Micpā.
7 And when the Philistines heard that the children of Israel were gathered together to Mizpeh, the lords of the Philistines went up against Israel. And when the children of Israel heard it, they were afraid of the Philistines.
Kad nu Fīlisti dzirdēja Israēla bērnus Micpā esam sapulcinātus, tad Fīlistu lielkungi nāca augšām pret Israēli. Un Israēla bērni to dzirdēja un bijās priekš Fīlistiem.
8 And the children of Israel said to Samuel, Cease not to cry unto Yhwh our God for us, that he will save us out of the hand of the Philistines.
Un Israēla bērni sacīja uz Samuēli: nemities mūsu dēļ brēkt uz To Kungu, mūsu Dievu, ka Viņš mūs izglābj no Fīlistu rokas.
9 And Samuel took a sucking lamb, and offered it for a burnt offering wholly unto Yhwh: and Samuel cried unto Yhwh for Israel; And Yhwh heard him.
Tad Samuēls ņēma vienu zīdāmu jēru un upurēja to visu Tam Kungam par dedzināmo upuri, un Samuēls brēca uz To Kungu Israēla labad, un Tas Kungs viņu paklausīja.
10 And as Samuel was offering up the burnt offering, the Philistines drew near to battle against Israel: But Yhwh thundered with a great thunder on that day upon the Philistines, and discomfited them; and they were smitten before Israel.
Kad nu Samuēls patlaban to dedzināmo upuri upurēja, tad Fīlisti nāca pret Israēli kauties. Tad Tas Kungs tai dienā lieliem pērkoniem lika rūkt pār Fīlistiem un tos iztrūcināja, ka no Israēla tapa sakauti.
11 And the men of Israel went out of Mizpeh, and pursued the Philistines, and smote them, until they came under Beth–car.
Un Israēla vīri izgāja no Micpas un dzinās Fīlistiem pakaļ un tos sakāva līdz pat Betkarai.
12 Then Samuel took a stone, and set it between Mizpeh and Shen, and called the name of it Eben–ezer, saying, Hitherto hath Yhwh helped us.
Tad Samuēls ņēma vienu akmeni un to uzcēla starp Micpu un Zenu, un nosauca viņa vārdu EbenEcer, (palīdzības akmens), un sacīja: līdz šejienei Tas Kungs mums palīdzējis.
13 So the Philistines were subdued, and they came no more into the coast of Israel: and the hand of Yhwh was against the Philistines all the days of Samuel.
Tā Fīlisti tapa pazemoti un nenāca vairs Israēla robežās, un Tā Kunga roka bija pret Fīlistiem, kamēr Samuēls dzīvoja.
14 And the cities which the Philistines had taken from Israel were restored to Israel, from Ekron even unto Gath; and the coasts thereof did Israel deliver out of the hands of the Philistines. And there was peace between Israel and the Amorites.
Un tās pilsētas, ko Fīlisti Israēlim bija noņēmuši, nāca atkal Israēla rokā, no Ekronas līdz Gatai, un arī viņu robežas Israēls izrāva no Fīlistu rokus, jo Israēlim bija miers ar Amoriešiem.
15 And Samuel judged Israel all the days of his life.
Un Samuēls tiesāja Israēli, kamēr viņš dzīvoja.
16 And he went from year to year in circuit to Beth–el, and Gilgal, and Mizpeh, and judged Israel in all those places.
Un viņš gāja visapkārt ik gadus uz Bēteli un Gilgalu un Micpu, un tiesāja Israēli visās tanīs vietās.
17 And his return was to Ramah; for there was his house; and there he judged Israel; and there he built an altar unto Yhwh.
Un tad viņš griezās atpakaļ uz Rāmatu, jo tur bija viņa nams, un tur viņš tiesāja Israēli un tur uztaisīja altāri Tam Kungam.