Proverbs 23
1 When thou sittest to eat with a ruler, consider diligently what is before thee:
Kad tu sēdies, maizi ēst ar valdnieku, tad ņem labi vērā, kas tavā priekšā.
2 And put a knife to thy throat, if thou be a man given to appetite.
Tu nazi lieci pie savas rīkles, ja esi negausis cilvēks.
3 Be not desirous of his dainties: for they are deceitful meat.
Neiegribies viņa gardumu; jo tā ir viltus maize.
4 Labour not to be rich: cease from thine own wisdom.
Nedzenies bagāts tapt, atmet tādu savu padomu.
5 Wilt thou set thine eyes upon that which is not? for riches certainly make themselves wings; they fly away as an eagle toward heaven.
Vai tu savām acīm ļausi laisties, kur nav nekā? Jo tas tiešām ņemsies spārnus, kā ērglis, kas pret debesi skrien.
6 Eat thou not the bread of him that hath an evil eye, neither desire thou his dainty meats:
Neēd tā maizi, kam skaudīga acs, un nekāro viņa gardumus;
7 For as he thinketh in his heart, so is he: Eat and drink, saith he to thee; but his heart is not with thee.
Jo kādas viņa sirds domas, tāds viņš ir. „Ēd un dzer!“tā viņš tev saka, bet viņa sirds nav ar tevi.
8 The morsel which thou hast eaten shalt thou vomit up, and lose thy sweet words.
Tavi kumosi, ko tu ieēdis, tev būs jāaizvemj, un tavi mīlīgie vārdi būs bijuši veltīgi.
9 Speak not in the ears of a fool: for he will despise the wisdom of thy words.
Nerunā priekš ģeķa ausīm; jo viņš tik nievās tavus prātīgos vārdus.
10 Remove not the old landmark; and enter not into the fields of the fatherless:
Neatcel vecās robežas un nenāc uz bāreņu tīrumiem;
11 For their redeemer is mighty; he shall plead their cause with thee.
Jo viņu atriebējs ir varens; tas iztiesās viņu tiesu pret tevi.
12 Apply thine heart unto instruction, and thine ears to the words of knowledge.
Loki savu sirdi pie pamācīšanas un savas ausis pie prātīgas valodas.
13 Withhold not correction from the child: for if thou beatest him with the rod, he shall not die.
Neatrauj bērnam pārmācību; ja tu viņu ar rīkstēm šaustīsi, tad tādēļ jau nemirs.
Tu viņu šaustīsi ar rīkstēm un izglābsi viņa dvēseli no elles. (Sheol h7585)
15 My son, if thine heart be wise, my heart shall rejoice, even mine.
Mans dēls, ja tava sirds gudra, tad mana sirds priecāsies, tiešām tā priecāsies;
16 Yea, my reins shall rejoice, when thy lips speak right things.
Un manas īkstis no prieka lēks, ja tavas lūpas runās skaidrību.
17 Let not thine heart envy sinners: but be thou in the fear of YHWH all the day long.
Lai tava sirds nedeg uz grēciniekiem; bet turies vienmēr Tā Kunga bijāšanā.
18 For surely there is an end; and thine expectation shall not be cut off.
Jo tiešām nāks pastara diena, un tava gaidīšana nebūs veltīga.
19 Hear thou, my son, and be wise, and guide thine heart in the way.
Klausies tu, mans bērns, un esi gudrs un turi savu sirdi taisnā ceļā.
20 Be not among winebibbers; among riotous eaters of flesh:
Neesi ar vīna dzērājiem, kas rijot savu pašu miesu rij;
21 For the drunkard and the glutton shall come to poverty: and drowsiness shall clothe a man with rags.
Jo dzērājs un rijējs panīks, un paģiras vilks skrandas mugurā.
22 Hearken unto thy father that begat thee, and despise not thy mother when she is old.
Klausi savam tēvam, kas tevi dzemdinājis, un nenicini savu māti, kad tā būs veca.
23 Buy the truth, and sell it not; also wisdom, and instruction, and understanding.
Pērc patiesību, un nepārdod gudrību, pamācīšanu un atzīšanu.
24 The father of the righteous shall greatly rejoice: and he that begetteth a wise child shall have joy of him.
Ar lielu prieku priecāsies taisnā tēvs, un kas gudru dzemdina, tas līksmosies par viņu.
25 Thy father and thy mother shall be glad, and she that bare thee shall rejoice.
Lai tavs tēvs un tava māte priecājās, un lai līksmojās, kas tevi dzemdējusi.
26 My son, give me thine heart, and let thine eyes observe my ways.
Dod man savu sirdi, mans dēls, un lai mans ceļš tavām acīm labi patīk.
27 For a whore is a deep ditch; and a strange woman is a narrow pit.
Jo mauka ir dziļa bedre, un sveša sieva šaura aka.
28 She also lieth in wait as for a prey, and increaseth the transgressors among men.
Tiešām tā glūn kā laupītājs, un vairo atkāpējus pasaulē.
29 Who hath woe? who hath sorrow? who hath contentions? who hath babbling? who hath wounds without cause? who hath redness of eyes?
Kam gaudas? Kam vaidi? Kam bāršanās? Kam žēlabas? Kam skrambas par velti? Kam neskaidras acis?
30 They that tarry long at the wine; they that go to seek mixed wine.
Tiem, kas pie vīna kavējās, tiem, kas nāk salda dzēriena meklēt.
31 Look not thou upon the wine when it is red, when it giveth his colour in the cup, when it moveth itself aright.
Neskaties pēc vīna, ka viņš tāds sarkans, ka biķerī tas zvīļo, ka tik vēlīgi nostaigā lejā.
32 At the last it biteth like a serpent, and stingeth like an adder.
Pēc viņš dzeļ kā čūska un dur kā odze.
33 Thine eyes shall behold strange women, and thine heart shall utter perverse things.
Tavas acis skatās pēc svešām sievām, un tava sirds runā netiklību,
34 Yea, thou shalt be as he that lieth down in the midst of the sea, or as he that lieth upon the top of a mast.
Un tu esi, kā kas jūras vidū guļ, un kā kas masta virsgalā guļ.
35 They have stricken me, shalt thou say, and I was not sick; they have beaten me, and I felt it not: when shall I awake? I will seek it yet again.
„Mani sit, bet man nesāp; mani grūsta, bet es nejūtu. Kad jel uzmodīšos? Tad sākšu atkal no gala!“
