Psalms 88
1 O LORD God of my salvation, I have cried day and night before thee:
Koraha bērnu dziesma, dziedātāju vadonim, ar stabulēm dziedama. Hemana, Ezraka dēla, pamācība. Kungs, Dievs, mans Pestītājs, es Tevi piesaucu dienām naktīm.
2 Let my prayer come before thee: incline thine ear unto my cry;
Lai nāk mana lūgšana Tavā priekšā, atgriez Savu ausi pie manas kliegšanas.
Jo mana dvēsele ir bēdu pilna, un mana dzīvība ir tikusi klāt pie elles. (Sheol h7585)
4 I am counted with them that go down into the pit: I am as a man that hath no strength:
Es topu līdzināts tiem, kas bedrē nogrimst, es esmu kā vīrs, kam spēka nav.
5 Free among the dead, like the slain that lie in the grave, whom thou rememberest no more: and they are cut off from thy hand.
Pie tiem nomirušiem es esmu piešķirts, tā kā tie nokautie, kas kapā guļ, ko Tu vairs nepiemini, un kas no Tavas rokas ir atšķirti.
6 Thou hast laid me in the lowest pit, in darkness, in the deeps.
Tu mani esi licis visdziļākā bedrē, tumsībā un dziļumā.
7 Thy wrath lieth hard upon me, and thou hast afflicted me with all thy waves. (Selah)
Tava bardzība mani spiež, Tu mani apbēdini ar visiem Saviem plūdiem. (Sela)
8 Thou hast put away mine acquaintance far from me; thou hast made me an abomination unto them: I am shut up, and I cannot come forth.
Manus draugus Tu esi licis tālu no manis, tiem Tu mani esi darījis par negantību: es esmu kā cietumā un nevaru tikt ārā.
9 Mine eye mourneth by reason of affliction: Lord, I have called daily upon thee, I have stretched out my hands unto thee.
Mana acs īgst no bēdām, ak Kungs. Es Tevi piesaucu ikdienas, es izstiepju savas rokas uz Tevi.
10 Wilt thou shew wonders to the dead? shall the dead arise and praise thee? (Selah)
Vai tad Tu pie mirušiem darīsi brīnumus? Jeb vai aizmigušie celsies un Tev pateiksies? (Sela)
11 Shall thy lovingkindness be declared in the grave? or thy faithfulness in destruction?
Vai kapā sludinās Tavu žēlastību un Tavu uzticību nāves vietā?
12 Shall thy wonders be known in the dark? and thy righteousness in the land of forgetfulness?
Vai Tavus brīnumus tumsībā atzīs un Tavu taisnību tai zemē, kur neko vairs nepiemin?
13 But unto thee have I cried, O Lord; and in the morning shall my prayer prevent thee.
Bet es Tevi piesaucu, Kungs, un mana lūgšana nāk agri Tavā priekšā.
14 Lord, why castest thou off my soul? why hidest thou thy face from me?
Kāpēc Tu atstūmi, Kungs, manu dvēseli un paslēpi Savu vaigu priekš manis?
15 I am afflicted and ready to die from my youth up: while I suffer thy terrors I am distracted.
Es esmu bēdīgs un novārdzis no pašas jaunības, es ciešu Tavas briesmas, ka es gandrīz izmistu.
16 Thy fierce wrath goeth over me; thy terrors have cut me off.
Tava bardzība iet pār mani, Tavas briesmas mani nospaida.
17 They came round about me daily like water; they compassed me about together.
Tās mani apņem kā ūdens plūdi cauru dienu, tās visai(pilnīgi) mani apstāj.
18 Lover and friend hast thou put far from me, and mine acquaintance into darkness.
Tu dari, ka draugi un tuvākie paliek tālu nost no manis; mani pazīstamie priekš manis apslēpjās.
