James 1
1 JAMES, a servant of God and of the Lord Jesus Christ, to the twelve tribes which are scattered abroad, greeting.
Jēkabs, Dieva un Tā Kunga Jēzus Kristus kalps, sveicina tās divpadsmit ciltis, kas dzīvo svešumā.
2 My brethren, count it all joy when ye fall into divers temptations;
Mani brāļi, turat to par tīru prieku, kad jūs iekrītat dažādās kārdināšanās,
3 Knowing this, that the trying of your faith worketh patience.
Zinādami, ka jūsu ticības pārbaudīšana rada pastāvību.
4 But let patience have her perfect work, that ye may be perfect and entire, wanting nothing.
Bet pastāvībai lai ir pilnīgs darbs, ka jūs esat pilnīgi un veseli, un ka jums nekā netrūkst.
5 If any of you lack wisdom, let him ask of God, that giveth to all men liberally, and upbraideth not; and it shall be given him.
Un ja kādam no jums gudrības trūkst, tas lai lūdzās no Dieva, kas visiem labprāt dod un nevienam nepārmet, - tad tā viņam taps dota.
6 But let him ask in faith, nothing wavering. For he that wavereth is like a wave of the sea driven with the wind and tossed.
Bet lai lūdz ticībā, ne šaubīdamies; jo kas šaubās, tas ir līdzīgs jūras vilnim, ko vējš kustina un mētā.
7 For let not that man think that he shall receive any thing of the Lord.
Jo tāds cilvēks lai nedomā, ka tas no Tā Kunga ko dabūs.
8 A double minded man is unstable in all his ways.
Divprātīgs cilvēks ir nepastāvīgs visos savos ceļos.
9 Let the brother of low degree rejoice in that he is exalted:
Bet zemas kārtas brālis lai lielās ar savu augstumu;
10 But the rich, in that he is made low: because as the flower of the grass he shall pass away.
Un kas ir bagāts, ar savu zemumu; jo viņš paiet kā zāles puķe.
11 For the sun is no sooner risen with a burning heat, but it withereth the grass, and the flower thereof falleth, and the grace of the fashion of it perisheth: so also shall the rich man fade away in his ways.
Jo saule ir uzlēkusi ar karstumu un zāli izkaltējusi, un viņas puķe ir nokritusi un viņas vaiga jaukums nozudis; - tāpat arīdzan bagātais savītīs uz saviem ceļiem.
12 Blessed is the man that endureth temptation: for when he is tried, he shall receive the crown of life, which the Lord hath promised to them that love him.
Svētīgs ir tas vīrs, kas kārdināšanā pastāv, jo pārbaudīts viņš dabūs to dzīvības kroni, ko Tas Kungs ir solījis tiem, kas Viņu mīļo.
13 Let no man say when he is tempted, I am tempted of God: for God cannot be tempted with evil, neither tempteth he any man:
Neviens, kas top kārdināts, lai nesaka, ka tas no Dieva top kārdināts; jo Dievs nevar tapt kārdināts uz ļaunu, un arī Pats nekārdina neviena.
14 But every man is tempted, when he is drawn away of his own lust, and enticed.
Bet ikviens top kārdināts, kad tas no savas paša kārības top skubināts un labināts.
15 Then when lust hath conceived, it bringeth forth sin: and sin, when it is finished, bringeth forth death.
Pēc tam, kad iekārošana ir ieņēmusies, tad tā dzemdē grēku, un kad grēks ir padarīts, tad tas dzemdē nāvi.
16 Do not err, my beloved brethren.
Nepieviļaties, mani mīļie brāļi!
17 Every good gift and every perfect gift is from above, and cometh down from the Father of lights, with whom is no variableness, neither shadow of turning.
Ikviena laba dāvana un ikviens pilnīgs dāvinājums nāk zemē no augšienes, no tā gaismas Tēva, pie kā nekādas pārmīšanās nedz pārvēršanās ēnas.
18 Of his own will begat he us with the word of truth, that we should be a kind of firstfruits of his creatures.
Pēc Sava prāta Viņš mūs ir dzemdinājis caur to patiesības vārdu, ka mēs būtu Viņa radījumu pirmaji.
19 Wherefore, my beloved brethren, let every man be swift to hear, slow to speak, slow to wrath:
Tad nu, mani mīļie brāļi, lai ikviens cilvēks ir čakls dzirdēt, bet lēns runāt un lēns dusmot.
20 For the wrath of man worketh not the righteousness of God.
Jo cilvēka dusmība nedara, kas ir taisni Dieva priekšā.
21 Wherefore lay apart all filthiness and superfluity of naughtiness, and receive with meekness the engrafted word, which is able to save your souls.
Tāpēc noliekat visu nešķīstību un blēdību un pieņemat ar lēnprātību to iekš jums iedēstīto vārdu, kas jūsu dvēseles var darīt svētas.
22 But be ye doers of the word, and not hearers only, deceiving your own selves.
Bet esiet tā vārda darītāji un ne tikai klausītāji, paši sevi pievildami;
23 For if any be a hearer of the word, and not a doer, he is like unto a man beholding his natural face in a glass:
Jo, ja kas ir tā vārda klausītājs, bet ne darītājs, tas ir līdzināms vīram, kas savu miesīgo vaigu aplūko spieģelī;
24 For he beholdeth himself, and goeth his way, and straightway forgetteth what manner of man he was.
Jo viņš sevi aplūkojis un nogājis un tūdaļ aizmirsis, kādā vaigā viņš bijis.
25 But whoso looketh into the perfect law of liberty, and continueth therein, he being not a forgetful hearer, but a doer of the work, this man shall be blessed in his deed.
Bet kas locīdamies ieskatās pilnīgā svabadības bauslībā un paliek pie tās, un nav aizmirsīgs klausītājs, bet tā darba darītājs, tas būs svētīgs savā darīšanā.
26 If any man among you seem to be religious, and bridleth not his tongue, but deceiveth his own heart, this man’s religion is vain.
Ja kam šķiet, ka tas Dievam kalpojot, un nesavalda savu mēli, bet savu sirdi pieviļ, Tā Dieva kalpošana ir nelietīga.
27 Pure religion and undefiled before God and the Father is this, To visit the fatherless and widows in their affliction, and to keep himself unspotted from the world.
Šķīsta un neapgānīta kalpošana Dieva un Tā Tēva priekšā ir šī, bāriņus un atraitnes viņu bēdās apmeklēt un sevi pašu pasargāt neapgānītu no pasaules.
