Song of Solomon 2
1 I am the rose of Sharon, and the lily of the valleys.
Es esmu roze Šaronā un lilija ielejā.
2 As the lily among thorns, so is my love among the daughters.
Tā kā lilija starp ērkšķiem, tāda ir mana draudzene starp tām meitām.
3 As the apple tree among the trees of the wood, so is my beloved among the sons. I sat down under his shadow with great delight, and his fruit was sweet to my taste.
Tā kā ābele starp meža kokiem, tāds ir mans draugs starp tiem dēliem. Es ilgojos sēdēt viņa pavēnī, un viņa auglis manai mutei salds.
4 He brought me to the banqueting house, and his banner over me was love.
Viņš mani ved vīna namā, un mīlestība ir viņa karogs pār mani.
5 Stay me with flagons, comfort me with apples: for I am sick of love.
Atspirdzinājiet mani ar vīna ogām un spēcinājiet mani ar āboliem; jo es nīkstu no mīlestības.
6 His left hand is under my head, and his right hand does embrace me.
Viņa kreisā roka ir apakš manas galvas, un viņa labā roka mani apkampj.
7 I charge you, O you daughters of Jerusalem, by the roes, and by the hinds of the field, that you stir not up, nor awake my love, till he please.
Es jūs mīļi lūdzu, jūs Jeruzālemes meitas, pie tām stirnām un kalnu kazām laukā, neuztraucat un nemodinājat mīlestību, kamēr tai pašai patīk.
8 The voice of my beloved! behold, he comes leaping on the mountains, skipping on the hills.
Šī ir mana drauga balss; redzi, viņš nāk un lēkā pa tiem kalniem un deij pa tiem pakalniem.
9 My beloved is like a roe or a young hart: behold, he stands behind our wall, he looks forth at the windows, showing himself through the lattice.
Mans draugs ir līdzīgs stirnai vai jaunam briedim. Redzi, viņš stāv aiz sienas, skatās caur logiem un raugās caur skadriņiem.
10 My beloved spoke, and said to me, Rise up, my love, my fair one, and come away.
Mans draugs atbild un saka uz mani: celies, mana draudzene, mana skaistā, un nāc!
11 For, see, the winter is past, the rain is over and gone;
Jo redzi, ziema ir pagājusi, stiprais lietus jau ir pārgājis un nost.
12 The flowers appear on the earth; the time of the singing of birds is come, and the voice of the turtle is heard in our land;
Puķes rādās laukā, dziesmu laiks atnācis, un ūbeles balss dzirdama mūsu zemē.
13 The fig tree puts forth her green figs, and the vines with the tender grape give a good smell. Arise, my love, my fair one, and come away.
Vīģes koks dabūjis pumpurus, un vīna koki plaukst un dod smaržu; celies, nāc, mana draudzene, mana skaistā, nāc šurp!
14 O my dove, that are in the clefts of the rock, in the secret places of the stairs, let me see your countenance, let me hear your voice; for sweet is your voice, and your countenance is comely.
Mans balodis akmeņu kalnos, apslēptos plaisumos, parādi man savu vaigu, dod man savu balsi dzirdēt; jo tava balss ir salda, un tavs vaigs ir mīlīgs.
15 Take us the foxes, the little foxes, that spoil the vines: for our vines have tender grapes.
Gūstat mums lapsas, tās mazās lapsas, kas vīna dārzus maitā, jo mūsu vīna dārzi stāv ziedos.
16 My beloved is mine, and I am his: he feeds among the lilies.
Mans draugs ir mans, es esmu viņa, kas pa tām lilijām gana.
17 Until the day break, and the shadows flee away, turn, my beloved, and be you like a roe or a young hart on the mountains of Bether.
Kamēr diena metās dzestra un ēnas bēg, atgriezies, mans draugs, kā stirna, vai kā jauns briedis pa kalnu plaisumiem.
