< Psalms 129 >
1 Many a time have they afflicted me from my youth, may Israel now say:
Svētku dziesma. Tie mani daudzkārt apbēdinājuši no manas jaunības, tā lai Israēls saka;
2 Many a time have they afflicted me from my youth: yet they have not prevailed against me.
Tie mani daudzkārt apbēdinājuši no manas jaunības, bet tie mani nav pārvarējuši.
3 The plowers plowed on my back: they made long their furrows.
Arāji ir aruši uz manas muguras, tie savas vagas garas dzinuši.
4 The LORD is righteous: he has cut asunder the cords of the wicked.
Tas Kungs ir taisns, Viņš sacirtis bezdievīgo valgus.
5 Let them all be confounded and turned back that hate Zion.
Lai top kaunā un atpakaļ dzīti visi kas Ciānu ienīst.
6 Let them be as the grass on the housetops, which wither before it grows up:
Lai tie top kā zāle uz jumtiem, kas nokalst, pirms tā top plūkta,
7 With which the mower fills not his hand; nor he that binds sheaves his bosom.
Ar ko pļāvējs nepilda savu roku, nedz kopiņu sējējs savu klēpi.
8 Neither do they which go by say, The blessing of the LORD be on you: we bless you in the name of the LORD.
Un tie, kas garām iet, lai nesaka: Tā Kunga svētība lai nāk pār jums, mēs jūs svētījam Tā Kunga Vārdā.