Psalms 95

1 O come, let us sing unto the LORD; let us shout for joy to the Rock of our salvation.

Nāciet, dziedāsim Tam Kungam priecīgi, gavilēsim savas pestīšanas patvērumam.

2 Let us come before His presence with thanksgiving, let us shout for joy unto Him with psalms.

Ejam priekš Viņa vaiga ar pateikšanu, gavilēsim Viņam ar dziesmām.

3 For the LORD is a great God, and a great King above all gods;

Jo Tas Kungs ir tas lielais un stiprais Dievs un tas lielais ķēniņš pār visiem dieviem.

4 In whose hand are the depths of the earth; the heights of the mountains are His also.

Viņa rokā ir zemes dziļumi, un kalnu augstumi Viņam pieder.

5 The sea is His, and He made it; and His hands formed the dry land.

Viņam pieder jūra, jo Viņš to radījis, un Viņa rokas sausumu ir cēlušas.

6 O come, let us bow down and bend the knee; let us kneel before the LORD our Maker;

Nāciet, pielūgsim, klanīsimies un metīsimies ceļos priekš Tā Kunga, sava radītāja.

7 For He is our God, and we are the people of His pasture, and the flock of His hand. To-day, if ye would but hearken to His voice!

Jo Viņš ir mūsu Dievs, un mēs esam Viņa ganības ļaudis un Viņa rokas avis.

8 'Harden not your heart, as at Meribah, as in the day of Massah in the wilderness;

Šodien, kad jūs Viņa balsi dzirdiet, tad neapcietinājiet savas sirdis, tā kā Meribā, tā kā Masā tuksnesī,

9 When your fathers tried Me, proved Me, even though they saw My work.

Kur jūsu tēvi Mani kārdināja, Mani pārbaudīja, lai gan Manus darbus redzēja.

10 For forty years was I wearied with that generation, and said: It is a people that do err in their heart, and they have not known My ways;

Man četrdesmit gadus raizes ir bijušas ar šo tautu, tā ka Es sacīju: tie ir ļaudis, kam sirds maldās un kas Manus ceļus nepazīst.

11 Wherefore I swore in My wrath, that they should not enter into My rest.'

Tādēļ Es Savā dusmībā esmu zvērējis: tiešām, tiem nebūs nākt pie Manas dusas.