Psalms 69
1 For the Leader; upon Shoshannim. A Psalm of David. Save me, O God; for the waters are come in even unto the soul.
Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim, pēc: „lilijas“. Dievs, palīdz man; jo ūdeņi ir nākuši līdz pašai dvēselei.
2 I am sunk in deep mire, where there is no standing; I am come into deep waters, and the flood overwhelmeth me.
Es grimstu dziļos dubļos, kur nevar stāvēt, es esmu nācis dziļos ūdeņos un viļņi mani apklāj.
3 I am weary of my crying; my throat is dried; mine eyes fail while I wait for my God.
Es esmu piekusis no savas saukšanas, mans kakls ir aizsmacis, manas acis īgst, - tomēr es gaidu uz savu Dievu.
4 They that hate me without a cause are more than the hairs of my head; they that would cut me off, being mine enemies wrongfully, are many; should I restore that which I took not away?
Vairāk nekā matu uz manas galvas ir to, kas mani bez vainas ienīst; vareni ir tie, kas mani grib samaitāt, kas mani par nepatiesu ienīst; man jāmaksā, ko es neesmu laupījis.
5 O God, Thou knowest my folly; and my trespasses are not hid from Thee.
Ak Dievs, Tu zini manu ģeķību, un mani noziegumi Tev nav apslēpti.
6 Let not them that wait for Thee be ashamed through me, O Lord GOD of hosts; let not those that seek Thee be brought to confusion through me, O God of Israel.
Lai pie manis netop kaunā, kas Tevi gaida, ak Kungs, Dievs Cebaot! lai pie manis netop kaunā, kas Tevi meklē, ak Israēla Dievs!
7 Because for Thy sake I have borne reproach; confusion hath covered my face.
Jo Tevis pēc es nesu negodu; mans vaigs ir apklāts ar kaunu.
8 I am become a stranger unto my brethren, and an alien unto my mother's children.
Es esmu palicis svešs saviem brāļiem un svešinieks savas mātes bērniem.
9 Because zeal for Thy house hath eaten me up, and the reproaches of them that reproach Thee are fallen upon me.
Jo karstums Tava nama labad mani ir ēdis, un Tavu zaimotāju zaimošana ir kritusi uz mani.
10 And I wept with my soul fasting, and that became unto me a reproach.
Un es raudu, un mana dvēsele gavē, bet tas man ir tapis par kaunu.
11 I made sackcloth also my garment, and I became a byword unto them.
Es esmu apvilcis maisu, bet es tiem esmu tapis par sakāmu vārdu.
12 They that sit in the gate talk of me; and I am the song of the drunkards.
Kas vārtos sēž, tie plukšķ par mani, un es esmu par smieklu vīna dzērājiem.
13 But as for me, let my prayer be unto Thee, O LORD, in an acceptable time; O God, in the abundance of Thy mercy, answer me with the truth of Thy salvation.
Bet es Tevi pielūdzu, Kungs, pieņēmīgā laikā; pēc Savas lielās žēlastības, ak Dievs, paklausi mani, pestīdams pēc Savas patiesības.
14 Deliver me out of the mire, and let me not sink; let me be delivered from them that hate me, and out of the deep waters.
Izrauj mani no dubļiem, ka es neapslīkstu, ka es topu izglābts no nīdētājiem un no dziļiem ūdeņiem.
15 Let not the waterflood overwhelm me, neither let the deep swallow me up; and let not the pit shut her mouth upon me.
Lai ūdens viļņi mani neapklāj, un dziļumi lai mani neaprij, un bedres malas lai nesagāžas kopā pār mani.
16 Answer me, O LORD, for Thy mercy is good; according to the multitude of Thy compassions turn Thou unto me.
Paklausi mani, ak Kungs, jo Tava žēlastība ir laba; griezies pie manis pēc Savas lielās sirds žēlastības!
17 And hide not Thy face from Thy servant; for I am in distress; answer me speedily.
Un neapslēp Savu vaigu priekš Sava kalpa, jo man ir bail; steidzies, paklausi mani.
18 Draw nigh unto my soul, and redeem it; ransom me because of mine enemies.
Nāc klāt pie manas dvēseles, atpestī to, izglāb mani manu ienaidnieku dēļ.
19 Thou knowest my reproach, and my shame, and my confusion; mine adversaries are all before Thee.
Tu zini manu kaunu un manu negodu un manu apsmieklu; visi mani pretinieki ir Tavā priekšā.
20 Reproach hath broken my heart; and I am sore sick; and I looked for some to show compassion, but there was none; and for comforters, but I found none.
Kauns man lauž sirdi, un es nīkstu; es gaidīju, vai kādam nebūtu žēl, bet nav, - un uz iepriecinātājiem, bet es neatrodu.
21 Yea, they put poison into my food; and in my thirst they gave me vinegar to drink.
Un tie man žulti dod ēst un etiķi dzert, kad es gauži izslāpis.
22 Let their table before them become a snare; and when they are in peace, let it become a trap.
Lai viņu galds viņu priekšā top par valgu, par atmaksu un par slazdu.
23 Let their eyes be darkened, that they see not; and make their loins continually to totter.
Lai viņu acis top apstulbotas, ka tie neredz, un lai viņu gurni allažiņ šaubās.
24 Pour out Thine indignation upon them, and let the fierceness of Thine anger overtake them.
Izgāz pār tiem Savu dusmību, un Tava karsta bardzība lai viņus sagrābj.
25 Let their encampment be desolate; let none dwell in their tents.
Viņu māja lai top par posta vietu, un neviena lai nav, kas dzīvo viņu dzīvokļos.
26 For they persecute him whom Thou hast smitten; and they tell of the pain of those whom Thou hast wounded.
Jo tie to vajā, ko Tu esi sitis, un apsmej mokas tiem, ko Tu ievainojis.
27 Add iniquity unto their iniquity; and let them not come into Thy righteousness.
Lai tiem krājās noziegums uz noziegumu, ka tie nenāk pie Tavas taisnības.
28 Let them be blotted out of the book of the living, and not be written with the righteous.
Izdeldē tos no dzīvības grāmatas, ka tie ar tiem taisniem netop uzrakstīti.
29 But I am afflicted and in pain; let Thy salvation, O God, set me up on high.
Bet es esmu bēdīgs un moku pilns; ak Dievs, Tava pestīšana lai mani paceļ.
30 I will praise the name of God with a song, and will magnify Him with thanksgiving.
Es slavēšu Dieva vārdu ar dziesmu un Viņu paaugstināšu ar pateicību.
31 And it shall please the LORD better than a bullock that hath horns and hoofs.
Tas patiks Tam Kungam vairāk nekā vērsis, kam ragi un nagi.
32 The humble shall see it, and be glad; ye that seek after God, let your heart revive.
Tie bēdīgie raugās un priecājās, un jūs, kas Dievu meklējat, jūsu sirds dzīvos.
33 For the LORD hearkeneth unto the needy, and despiseth not His prisoners.
Jo Tas Kungs paklausa nabagus, un nenicina Savus cietumniekus.
34 Let heaven and earth praise Him, the seas, and every thing that moveth therein.
Lai Viņu teic debesis un zeme, jūra un viss, kas iekš tās kustās.
35 For God will save Zion, and build the cities of Judah; and they shall abide there, and have it in possession.
Jo Dievs atpestīs Ciānu un uztaisīs Jūda pilsētas, un tie tur dzīvos un to iemantos.
36 The seed also of His servants shall inherit it; and they that love His name shall dwell therein.
Un Viņa kalpu dzimums to iemantos, un kas Viņa Vārdu mīļo, tie tur dzīvos.
