Psalms 22
1 For the Leader; upon Aijeleth ha-Shahar. A Psalm of David. My God, my God, why hast Thou forsaken me, and art far from my help at the words of my cry?
Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim pēc: „rīta blāzmas stirna“. Mans Dievs! Mans Dievs! Kāpēc Tu mani esi atstājis? Tu esi tālu no manas palīdzības, no manas kaukšanas vārdiem.
2 O my God, I call by day, but Thou answerest not; and at night, and there is no surcease for me.
Mans Dievs, es saucu dienā, bet Tu man neatbildi, un nakti es arī klusu neciešu.
3 Yet Thou art holy, O Thou that art enthroned upon the praises of Israel.
Bet Tu esi svēts, dzīvodams starp Israēla slavas dziesmām.
4 In Thee did our fathers trust; they trusted, and Thou didst deliver them.
Uz Tevi mūsu tēvi cerējuši, tie ir cerējuši, un Tu tos esi izglābis.
5 Unto Thee they cried, and escaped; in Thee did they trust, and were not ashamed.
Uz Tevi tie saukuši un ir izpestīti, tie cerējuši uz Tevi un nav palikuši kaunā.
6 But I am a worm, and no man; a reproach of men, and despised of the people.
Bet es esmu tārps un ne cilvēks, cilvēku apsmiekls un ļaužu nicināts.
7 All they that see me laugh me to scorn; they shoot out the lip, they shake the head:
Visi, kas mani redz, mani apmēda, atplēš lūpas un krata galvu sacīdami:
8 'Let him commit himself unto the LORD! let Him rescue him; let Him deliver him, seeing He delighteth in him.'
Viņš to Tam Kungam sūdzējis; lai Tas viņu izrauj un viņu izglābj, ja Tam pie viņa ir labs prāts.
9 For Thou art He that took me out of the womb; Thou madest me trust when I was upon my mother's breasts.
Tomēr Tu tas esi, kas mani izvedis no mātes miesām; Tu man licis paļauties uz Tevi no mātes krūtīm.
10 Upon Thee I have been cast from my birth; Thou art my God from my mother's womb.
Uz Tevi es esmu mests no mātes klēpja, no mātes miesām Tu esi mans Dievs.
11 Be not far from me; for trouble is near; for there is none to help.
Neesi tālu no manis, jo bailība ir tuvu, jo palīga nav.
12 Many bulls have encompassed me; strong bulls of Bashan have beset me round.
Lieli vērši mani apstājuši, trekni buļļi ap mani apmetušies.
13 They open wide their mouth against me, as a ravening and a roaring lion.
Tie atplēš savu rīkli pret mani kā lauva, plezdams un rūkdams.
14 I am poured out like water, and all my bones are out of joint; my heart is become like wax; it is melted in mine inmost parts.
Es esmu izgāzts kā ūdens, visi mani kauli ir izlauzti, mana sirds ir manās miesās kā izkausēts vasks.
15 My strength is dried up like a potsherd; and my tongue cleaveth to my throat; and Thou layest me in the dust of death.
Mans spēks ir izkaltis kā poda gabals, un mana mēle līp pie mana zoda, un Tu mani nolieci nāves pīšļos,
16 For dogs have encompassed me; a company of evil-doers have inclosed me; like a lion, they are at my hands and my feet.
Jo suņi mani apstājuši, un ļaundarītāju bars ap mani ir apmeties, tie manas rokas un manas kājas ir izurbuši.
17 I may count all my bones; they look and gloat over me.
Es visus savus kaulus varu skaitīt, bet viņi skatās un lūko uz mani ar prieku.
18 They part my garments among them, and for my vesture do they cast lots.
Tie dala manas drēbes savā starpā un met kauliņus par manu apģērbu.
19 But Thou, O LORD, be not far off; O Thou my strength, hasten to help me.
Bet Tu, ak Kungs, neesi tālu, mans stiprums, steidzies man palīgā.
20 Deliver my soul from the sword; mine only one from the power of the dog.
Izglāb manu dvēseli no zobena, manu vientuli no suņu varas.
21 Save me from the lion's mouth; yea, from the horns of the wild-oxen do Thou answer me.
Izpestī mani no lauvas rīkles un paklausi mani no vēršu ragiem.
22 I will declare Thy name unto my brethren; in the midst of the congregation will I praise Thee.
Es sludināšu Tavu vārdu saviem brāļiem, es Tevi slavēšu draudzes vidū.
23 'Ye that fear the LORD, praise Him; all ye the seed of Jacob, glorify Him; and stand in awe of Him, all ye the seed of Israel.
Slavējiet To Kungu, jūs, kas Viņu bīstaties, viss Jēkaba dzimums lai Viņu godā, un bīstaties, viss Israēla dzimums.
24 For He hath not despised nor abhorred the lowliness of the poor; neither hath He hid His face from him; but when he cried unto Him, He heard.'
Jo Viņš nav nicinājis nedz apsmējis bēdīga bēdas, nedz no tā apslēpis Savu vaigu, un kad tas Viņu piesauca, tad Viņš paklausīja.
25 From Thee cometh my praise in the great congregation; I will pay my vows before them that fear Him.
No Tevis es dziedāšu tai lielā draudzē, es maksāšu savus solījumus to priekšā, kas Viņu bīstas.
26 Let the humble eat and be satisfied; let them praise the LORD that seek after Him; may your heart be quickened for ever!
Tie bēdīgie ēdīs un būs paēduši, un kas To Kungu meklē, Viņu slavēs; jūsu sirds dzīvos mūžīgi.
27 All the ends of the earth shall remember and turn unto the LORD; and all the kindreds of the nations shall worship before Thee.
Visi zemes gali to pieminēs un atgriezīsies pie Tā Kunga, un visas pagānu tautas klanīsies Viņa priekšā.
28 For the kingdom is the LORD'S; and He is the ruler over the nations.
Jo Tam Kungam pieder tā valstība, un Viņš valda pār tām tautām.
29 All the fat ones of the earth shall eat and worship; all they that go down to the dust shall kneel before Him, even he that cannot keep his soul alive.
Visi treknie virs zemes ēdīs un pielūgs, visi, kas pīšļos guļ, klanīsies Viņa priekšā, arī tie, kas nevarēja uzturēt savu dzīvību.
30 A seed shall serve him; it shall be told of the Lord unto the next generation.
Viņam būs dzimums, kas Viņam kalpos, par To Kungu sludinās līdz radu radiem;
31 They shall come and shall declare His righteousness unto a people that shall be born, that He hath done it.
Nāks un sludinās Viņa taisnību tiem ļaudīm, kas vēl dzims, ka Viņš to ir darījis.
