Psalms 144
1 A Psalm of David. Blessed be the LORD my Rock, who traineth my hands for war, and my fingers for battle;
Dāvida dziesma. Slavēts lai ir Tas Kungs, mans patvērums, kas manām rokām māca kauties, un maniem pirkstiem karot,
2 My lovingkindness, and my fortress, my high tower, and my deliverer; my shield, and He in whom I take refuge; who subdueth my people under me.
Mans žēlotājs un mana stiprā pils, mans patvērums un mans izglābējs, manas priekšturamās bruņas, uz ko es paļaujos, kas manus ļaudis man dara paklausīgus.
3 LORD, what is man, that Thou takest knowledge of him? or the son of man, that Thou makest account of him?
Kungs, kas ir cilvēks, ka Tu viņu piemini? Un cilvēka bērns, ka Tu viņu lieci vērā?
4 Man is like unto a breath; his days are as a shadow that passeth away.
Cilvēks ir kā dvaša, viņa laiks ir kā ēna, kas aiziet.
5 O LORD, bow Thy heavens, and come down; touch the mountains, that they may smoke.
Kungs, nolaid Savas debesis un kāp zemē, aizskar kalnus, ka tie kūp.
6 Cast forth lightning, and scatter them; send out Thine arrows, and discomfit them.
Met zibeņus un izkaisi tos, šaudi Savas bultas un izbiedē tos.
7 Stretch forth Thy hands from on high; rescue me, and deliver me out of many waters, out of the hand of strangers;
Izstiep Savas rokas no augstības, atpestī mani un izglāb mani no lieliem ūdeņiem, no svešinieku rokas!
8 Whose mouth speaketh falsehood, and their right hand is a right hand of lying.
Viņu mute runā melus, un viņu labā roka ir viltus roka.
9 O God, I will sing a new song unto Thee, upon a psaltery of ten strings will I sing praises unto Thee;
Ak Dievs, es Tev dziedāšu jaunu dziesmu, es Tev dziedāšu ar desmit stīgu koklēm.
10 Who givest salvation unto kings, who rescuest David Thy servant from the hurtful sword.
Tu ķēniņiem dod pestīšanu, un izglābi Savu kalpu Dāvidu no nikna zobena.
11 Rescue me, and deliver me out of the hand of strangers, whose mouth speaketh falsehood, and their right hand is a right hand of lying.
Izglābi mani un atpestī mani no svešinieku rokas, kas ar savu muti melus runā, un viņu labā roka ir viltus roka;
12 We whose sons are as plants grown up in their youth; whose daughters are as corner-pillars carved after the fashion of a palace;
Ka mūsu dēli uzaug savā jaunībā kā stādi, mūsu meitas kā izcirsti stūra pīlāri pils namos.
13 Whose garners are full, affording all manner of store; whose sheep increase by thousands and ten thousands in our fields;
Ka mūsu klētis ir pilnas un izdod visādu mantu, ka mūsu ganāmie pulki pa tūkstošiem vedās un pa simts tūkstošiem mūsu laidaros;
14 Whose oxen are well laden; with no breach, and no going forth, and no outcry in our broad places;
Ka mūsu liellopi augļojās, un ka postīšanas, laupīšanas, vaidēšanas nav pa mūsu ielām.
15 Happy is the people that is in such a case. Yea, happy is the people whose God is the LORD.
Svētīga tā tauta, kam tā klājās, svētīga tā tauta, kam Tas Kungs ir par Dievu.
