Proverbs 23
1 When thou sittest to eat with a ruler, consider well him that is before thee;
Kad tu sēdies, maizi ēst ar valdnieku, tad ņem labi vērā, kas tavā priekšā.
2 And put a knife to thy throat, if thou be a man given to appetite.
Tu nazi lieci pie savas rīkles, ja esi negausis cilvēks.
3 Be not desirous of his dainties; seeing they are deceitful food.
Neiegribies viņa gardumu; jo tā ir viltus maize.
4 Weary not thyself to be rich; cease from thine own wisdom.
Nedzenies bagāts tapt, atmet tādu savu padomu.
5 Wilt thou set thine eyes upon it? it is gone; for riches certainly make themselves wings, like an eagle that flieth toward heaven.
Vai tu savām acīm ļausi laisties, kur nav nekā? Jo tas tiešām ņemsies spārnus, kā ērglis, kas pret debesi skrien.
6 Eat thou not the bread of him that hath an evil eye, neither desire thou his dainties;
Neēd tā maizi, kam skaudīga acs, un nekāro viņa gardumus;
7 For as one that hath reckoned within himself, so is he: 'Eat and drink', saith he to thee; but his heart is not with thee.
Jo kādas viņa sirds domas, tāds viņš ir. „Ēd un dzer!“tā viņš tev saka, bet viņa sirds nav ar tevi.
8 The morsel which thou hast eaten shalt thou vomit up, and lose thy sweet words.
Tavi kumosi, ko tu ieēdis, tev būs jāaizvemj, un tavi mīlīgie vārdi būs bijuši veltīgi.
9 Speak not in the ears of a fool; for he will despise the wisdom of thy words.
Nerunā priekš ģeķa ausīm; jo viņš tik nievās tavus prātīgos vārdus.
10 Remove not the ancient landmark; and enter not into the fields of the fatherless;
Neatcel vecās robežas un nenāc uz bāreņu tīrumiem;
11 For their Redeemer is strong; He will plead their cause with thee.
Jo viņu atriebējs ir varens; tas iztiesās viņu tiesu pret tevi.
12 Apply thy heart unto instruction, and thine ears to the words of knowledge.
Loki savu sirdi pie pamācīšanas un savas ausis pie prātīgas valodas.
13 Withhold not correction from the child; for though thou beat him with the rod, he will not die.
Neatrauj bērnam pārmācību; ja tu viņu ar rīkstēm šaustīsi, tad tādēļ jau nemirs.
Tu viņu šaustīsi ar rīkstēm un izglābsi viņa dvēseli no elles. (Sheol h7585)
15 My son, if thy heart be wise, my heart will be glad, even mine;
Mans dēls, ja tava sirds gudra, tad mana sirds priecāsies, tiešām tā priecāsies;
16 Yea, my reins will rejoice, when thy lips speak right things.
Un manas īkstis no prieka lēks, ja tavas lūpas runās skaidrību.
17 Let not thy heart envy sinners, but be in the fear of the LORD all the day;
Lai tava sirds nedeg uz grēciniekiem; bet turies vienmēr Tā Kunga bijāšanā.
18 For surely there is a future; and thy hope shall not be cut off.
Jo tiešām nāks pastara diena, un tava gaidīšana nebūs veltīga.
19 Hear thou, my son, and be wise, and guide thy heart in the way.
Klausies tu, mans bērns, un esi gudrs un turi savu sirdi taisnā ceļā.
20 Be not among winebibbers; among gluttonous eaters of flesh;
Neesi ar vīna dzērājiem, kas rijot savu pašu miesu rij;
21 For the drunkard and the glutton shall come to poverty; and drowsiness shall clothe a man with rags.
Jo dzērājs un rijējs panīks, un paģiras vilks skrandas mugurā.
22 Hearken unto thy father that begot thee, and despise not thy mother when she is old.
Klausi savam tēvam, kas tevi dzemdinājis, un nenicini savu māti, kad tā būs veca.
23 Buy the truth, and sell it not; also wisdom, and instruction, and understanding.
Pērc patiesību, un nepārdod gudrību, pamācīšanu un atzīšanu.
24 The father of the righteous will greatly rejoice; and he that begetteth a wise child will have joy of him.
Ar lielu prieku priecāsies taisnā tēvs, un kas gudru dzemdina, tas līksmosies par viņu.
25 Let thy father and thy mother be glad, and let her that bore thee rejoice.
Lai tavs tēvs un tava māte priecājās, un lai līksmojās, kas tevi dzemdējusi.
26 My son, give me thy heart, and let thine eyes observe my ways.
Dod man savu sirdi, mans dēls, un lai mans ceļš tavām acīm labi patīk.
27 For a harlot is a deep ditch; and an alien woman is a narrow pit.
Jo mauka ir dziļa bedre, un sveša sieva šaura aka.
28 She also lieth in wait as a robber, and increaseth the faithless among men.
Tiešām tā glūn kā laupītājs, un vairo atkāpējus pasaulē.
29 Who crieth: 'Woe'? who: 'Alas'? who hath contentions? who hath raving? who hath wounds without cause? who hath redness of eyes?
Kam gaudas? Kam vaidi? Kam bāršanās? Kam žēlabas? Kam skrambas par velti? Kam neskaidras acis?
30 They that tarry long at the wine; they that go to try mixed wine.
Tiem, kas pie vīna kavējās, tiem, kas nāk salda dzēriena meklēt.
31 Look not thou upon the wine when it is red, when it giveth its colour in the cup, when it glideth down smoothly;
Neskaties pēc vīna, ka viņš tāds sarkans, ka biķerī tas zvīļo, ka tik vēlīgi nostaigā lejā.
32 At the last it biteth like a serpent, and stingeth like a basilisk.
Pēc viņš dzeļ kā čūska un dur kā odze.
33 Thine eyes shall behold strange things, and thy heart shall utter confused things.
Tavas acis skatās pēc svešām sievām, un tava sirds runā netiklību,
34 Yea, thou shalt be as he that lieth down in the midst of the sea, or as he that lieth upon the top of a mast.
Un tu esi, kā kas jūras vidū guļ, un kā kas masta virsgalā guļ.
35 'They have struck me, and I felt it not, they have beaten me, and I knew it not; when shall I awake? I will seek it yet again.'
„Mani sit, bet man nesāp; mani grūsta, bet es nejūtu. Kad jel uzmodīšos? Tad sākšu atkal no gala!“
