Job 3
1 After this opened Job his mouth, and cursed his day.
Pēc tam Ījabs atdarīja savu muti un nolādēja savu dienu. Un Ījabs iesāka un sacīja:
2 And Job spoke, and said:
Tā diena lai pazūd, kur esmu dzimis,
3 Let the day perish wherein I was born, and the night wherein it was said: 'A man-child is brought forth.'
Un tā nakts, kur sacīja: puisītis ieņemts.
4 Let that day be darkness; let not God inquire after it from above, neither let the light shine upon it.
Šī diena lai paliek tumša, lai Dievs no augšienes pēc viņas nevaicā, un spožums pār viņu lai nespīd.
5 Let darkness and the shadow of death claim it for their own; let a cloud dwell upon it; let all that maketh black the day terrify it.
Tumsa un nāves ēna lai viņu aizņem, padebeši lai viņu apklāj un kas vien dienu aptumšo, lai viņu biedē.
6 As for that night, let thick darkness seize upon it; let it not rejoice among the days of the year; let it not come into the number of the months.
Šo nakti lai tumsa apņem, ka tā starp gada dienām nepriecājās, lai viņa nenāk mēnešu skaitā.
7 Lo, let that night be desolate; let no joyful voice come therein.
Redzi, šī nakts lai paliek neauglīga, ka tanī nenotiek gavilēšana.
8 Let them curse it that curse the day, who are ready to rouse up leviathan.
Lai dienu lādētāji to nolād, tie, kas māk Levijatanu uzrīdīt.
9 Let the stars of the twilight thereof be dark; let it look for light, but have none; neither let it behold the eyelids of the morning;
Lai viņas rīta zvaigznes top aptumšotas, lai viņa gaida uz gaismu, bet nekā, un lai viņa neredz ausekļa spīdumu.
10 Because it shut not up the doors of my mother's womb, nor hid trouble from mine eyes.
Tāpēc ka tā manām miesām durvis nav aizslēgusi, un bēdas nav noslēpusi priekš manām acīm.
11 Why died I not from the womb? Why did I not perish at birth?
Kāpēc es neesmu nomiris mātes miesās un bojā gājis, kad no miesām iznācu?
12 Why did the knees receive me? And wherefore the breasts, that I should suck?
Kāpēc esmu likts klēpī un kāpēc pie krūtīm, ka man bija zīst?
13 For now should I have lain still and been quiet; I should have slept; then had I been at rest —
Jo tad es gulētu un būtu klusu, tad es gulētu, un man būtu dusa,
14 With kings and counsellors of the earth, who built up waste places for themselves;
Līdz ar ķēniņiem un runas kungiem virs zemes, kas sev kapu vietas uztaisījuši,
15 Or with princes that had gold, who filled their houses with silver;
Vai ar lieliem kungiem, kam zelts bijis, kas savus namus ar sudrabu pildījuši;
16 Or as a hidden untimely birth I had not been; as infants that never saw light.
Vai kā norakts nelaikā dzimis bērns es nebūtu nekas, tā kā bērniņi, kas nav redzējuši gaismas.
17 There the wicked cease from troubling; and there the weary are at rest.
Tur bezdievīgie stājās no trakošanas, un tur dus, kam spēks noguris;
18 There the prisoners are at ease together; they hear not the voice of the taskmaster.
Tur cietumnieki visi līdzi ir mierā, tie nedzird dzinēja balsi;
19 The small and great are there alike; and the servant is free from his master.
Tur ir mazs un liels, un kalps ir vaļā no sava kunga.
20 Wherewith is light given to him that is in misery, and life unto the bitter in soul —
Kāpēc (Dievs) dod bēdīgam gaismu un dzīvību tiem, kam noskumusi sirds,
21 Who long for death, but it cometh not; and dig for it more than for hid treasures;
Kas pēc nāves ilgojās, bet tā nenāk, un rok pēc tās vairāk nekā pēc mantām,
22 Who rejoice unto exultation, and are glad, when they can find the grave? —
Kas priecātos un gavilētu, kas līksmotos, kad kapu atrastu -
23 To a man whose way is hid, and whom God hath hedged in?
Vīram, kam ceļš ir apslēpts, un ko Dievs visapkārt apspiedis?
24 For my sighing cometh instead of my food, and my roarings are poured out like water.
Jo maizes vietā man ir nopūtas, un mana kaukšana izgāzās kā ūdens.
25 For the thing which I did fear is come upon me, and that which I was afraid of hath overtaken me.
Jo briesmas, ko bijos, man uzgājušas, un no kā man bija bail, tas man uznācis.
26 I was not at ease, neither was I quiet, neither had I rest; but trouble came.
Man nav miera, man nav dusas, es nedabūju atpūsties, un bēdas nāk uz bēdām.
