Galatians 4
1 NOW I affirm, that as long as the heir is an infant, he differeth nothing from a servant, though he be master of all;
Bet Es jums saku: kamēr mantinieks vēl ir bērns, tad starp viņu un kalpu nav nekādas starpības, jebšu viņš kungs ir pār visu mantu.
2 but is under tutors and trustees until the time fixed by his father.
Bet viņš ir apakš pārstāvētājiem un sargiem līdz tam no tēva nospriestam laikam.
3 So we also, when we were infants, were in bondage under the first elementary principles of the world:
Tāpat arī mēs, kad bijām bērni, bijām kalpu kārtā apakš pasaules likumu sākumiem.
4 but when the fulness of time was come, God sent forth his Son born of a woman, born under the law,
Bet kad tā laika piepildīšana nāca, tad Dievs sūtīja Savu Dēlu, dzimušu no sievas un noliktu apakš bauslības,
5 that he might redeem those who were under the law, that we might receive the adoption of sons.
Ka Viņš tos, kas bija apakš bauslības, atpirktu, ka mēs to bērnu tiesu dabūtu.
6 But because ye are sons, God hath sent forth the Spirit of his Son into your hearts, crying, Abba, Father!
Un kad nu jūs esat bērni, tad Dievs Sava Dēla Garu ir sūtījis jūsu sirdīs, tas sauc: Abba, Tēvs!
7 Therefore thou art no more a slave, but a son, and if a son, an heir also of God through Christ.
Tad nu vairs neesi kalps, bet bērns; bet ja bērns, tad arī Dieva mantinieks caur Kristu.
8 But at that time when ye knew not God, ye served those who by nature are not gods.
Bet to brīdi, kad jūs Dievu neatzināt, jūs esat kalpojuši tiem, kas pēc būšanas nav dievi.
9 But now after having known God, or rather being known of God, how turn ye back again to those weak and beggarly elements, to which again a second time ye desire to be in bondage?
Un tagad, kad jūs Dievu atzīstat, bet jo vairāk, kad no Dieva esat atzīti, - kā jūs atkal griežaties pie tiem vājiem un tukšiem sākumiem un tiem atkal no jauna gribat kalpot?
10 Ye observe days, and months, and times, and years.
Jūs cienījat dienas un mēnešus un laikus un gadus.
11 I am afraid for you, lest haply I have bestowed on you labour in vain.
Man bail jūsu dēļ, ka tik nebūšu velti pie jums strādājis.
12 Be as I am, for I also am as ye are, brethren―this is my request to you: ye have not injured me in the least.
Topiet tādi, kā es; jo arī es esmu tapis tāds, kā jūs, brāļi, es jūs lūdzu. - Jūs man neko neesat pāri darījuši.
13 Ye know that with infirmity of flesh I preached to you the gospel at the first.
Bet jūs zināt, ka es pirmoreiz miesas vājības dēļ jums evaņģēliju esmu sludinājis;
14 And my temptation, which was in my flesh, ye despised not, nor rejected with disgust; but as an angel of God ye received me, even as Christ Jesus himself.
Un tā pārbaudīšana, kas jums caur manu miesu notikusi, jums nav bijusi nicināma nedz nepanesama, bet jūs mani esat uzņēmuši tā kā Dieva eņģeli, tā kā Kristu Jēzu.
15 What then was your blessedness, for I bear witness to you that, if it were possible, ye would have plucked out your eyes, and given them to me.
Tad nu, kāda līksmība jums to brīdi bija? Jo es jums dodu liecību, ka jūs, ja tas būtu varējis būt, savas acis būtu izrāvuši un man devuši.
16 Am I therefore become your enemy because I tell you the truth?
Vai tad es nu jūsu ienaidnieks esmu tapis, jums patiesību sacīdams?
17 They affect zeal for you, not honourably; but they wish to exclude us, that you may be zealously attached to them.
Tie iekarst jūsu dēļ, kā nav labi, bet tie jūs grib novērst, lai jūs atkal iekarstu viņu dēļ.
18 It is good indeed to be zealously affected in a good cause always, and not only when I am present with you.
Bet labi ir vienmēr iekarst laba dēļ un ne tad vien, kad es esmu klāt pie jums.
19 My little children of whom I travail in birth again, until Christ be formed in you,
Mani bērniņi, ko es atkal dzemdēju ar sāpēm, tiekams Kristus iekš jums nāk redzams,
20 I wish I could be with you now, and change my address; for I am in doubt about you.
Es gan vēlētos, tagad pie jums būt un citādā balsī runāt; jo man jūsu dēļ padoma pietrūkst.
21 Tell me, ye that desire to be under the law, do ye not hear the law?
Sakiet man, jūs, kas apakš bauslības gribat būt, vai jūs bauslību neesat dzirdējuši?
22 For it is written that Abraham had two sons, the one by a bondwoman, and the other by a free.
Jo ir rakstīts, ka Ābrahāmam bijuši divi dēli, viens no tās kalpones un otrs no tās svabadās.
23 Now the son of the bond-maid was born after the flesh, but that by the free woman was by promise.
Bet kas no tās kalpones bija, tas ir piedzimis pēc miesas; un kas no tās svabadās, tas caur to apsolīšanu.
24 Which things are allegorical; for these are the two covenants, the one from mount Sinai, gendering unto bondage, which is represented by Agar.
Šie vārdi pēc līdzības saprotami. Šīs ir tās divas derības; viena no Sina kalna, kas uz kalpošanu dzemdē, tā ir tā Hāgare.
25 For this Agar is mount Sinai in Arabia, and corresponds with Jerusalem that now is, and is in bondage with her children.
Jo Hāgare ir tas Sina kalns Arābijā - un līdzinājās tai tagadējai Jeruzālemei, kas kalpo ar saviem bērniem.
26 But the Jerusalem above is free, which is the mother of us all.
Bet tā Jeruzāleme, kas ir augšā, ir tā svabadā, tā ir mūsu visu māte.
27 For it is written, “Rejoice, thou barren who bearest not, cry out and shout for joy, thou that travailest not, for more are the children of her that was desolate, than of her which had an husband.”
Jo ir rakstīts: priecājies, neauglīgā, tu, kas neesi dzemdējusi, izsaucies un gavilē tu, kas bērnu sāpes necieti; jo tai tukšai ir daudz bērnu, vairāk nekā tai, kas ir apprecēta.
28 So we, brethren, as Isaac, are the children of the promise.
Bet mēs, brāļi, esam apsolīšanas bērni, tā kā Īzaks.
29 But as then he that was born after the flesh persecuted him that was born after the Spirit, even so is it now.
Bet itin kā to brīdi tas, kas bija piedzimis pēc miesas, vajāja to, kas bija piedzimis pēc Gara, tāpat arī tagad.
30 But what saith the scripture? “Cast out the bond-woman and her son for the son of the bond-maid shall in no wise inherit with the son of the free woman.”
Bet ko tas raksts saka? Izmet to kalponi un viņas dēlu; jo tam kalpones dēlam nebūs mantot ar tās svabadās dēlu.
31 So then, brethren, we are not the children of the bondwoman, but of the free.
Tāpēc, brāļi, mēs neesam tās kalpones bērni, bet tās svabadās.
