< Psalms 91 >
1 Who so dwelleth in the secrete of the most High, shall abide in the shadowe of the Almightie.
Kas sēž tā Visuaugstākā patvērumā un mīt tā Visuvarenā ēnā,
2 I will say vnto the Lord, O mine hope, and my fortresse: he is my God, in him will I trust.
Tas saka uz To Kungu: mana cerība un mana stipra pils, mans Dievs, uz ko es paļaujos.
3 Surely he will deliuer thee from the snare of the hunter, and from the noysome pestilence.
Jo Viņš tevi glābj no mednieka valgiem, no kaitīgā mēra.
4 Hee will couer thee vnder his winges, and thou shalt be sure vnder his feathers: his trueth shall be thy shielde and buckler.
Viņš tevi sedz Saviem spārniem, un apakš Viņa spārniem tu esi glābts; Viņa patiesība ir par apsegu un par priekšturamām bruņām,
5 Thou shalt not be afraide of the feare of the night, nor of the arrowe that flyeth by day:
Ka tev nav ko bīties no nakts baidekļiem, no bultām, kas dienā skraida,
6 Nor of the pestilence that walketh in the darkenesse: nor of the plague that destroyeth at noone day.
No mēra, kas tumsā lien, no sērgas, kas dienas vidū samaitā.
7 A thousand shall fall at thy side, and tenne thousand at thy right hand, but it shall not come neere thee.
Jebšu tūkstoši krīt tev sānis, un desmit tūkstoši pie tavas labās rokas, taču tevi neaizņems.
8 Doubtlesse with thine eyes shalt thou beholde and see the reward of the wicked.
Tiešām, ar savām acīm tu uzlūkosi un redzēsi, kā bezdievīgiem top atmaksāts.
9 For thou hast said, The Lord is mine hope: thou hast set the most High for thy refuge.
Tu, Kungs, esi mans patvērums! To Visuaugstāko tu esi licis par savu stiprumu.
10 There shall none euill come vnto thee, neither shall any plague come neere thy tabernacle.
Ļaunums tev neuzies, un pie tava dzīvokļa mokas nepiestāsies.
11 For hee shall giue his Angels charge ouer thee to keepe thee in all thy wayes.
Jo Viņš Saviem eņģeļiem par tevi pavēlēs, tevi pasargāt uz visiem taviem ceļiem.
12 They shall beare thee in their handes, that thou hurt not thy foote against a stone.
Tie tevi uz rokām nesīs, ka tu savu kāju pie akmens nepiedauzīsi.
13 Thou shalt walke vpon the lyon and aspe: the yong lyon and the dragon shalt thou treade vnder feete.
Pār lauvām un odzēm tu kāpsi un samīsi jaunos lauvas un pūķus.
14 Because he hath loued me, therefore will I deliuer him: I will exalt him because hee hath knowen my Name.
„Viņš tveras pie Manis, un Es viņu izglābšu; Es viņu paaugstināšu, jo viņš pazīst Manu vārdu.
15 He shall call vpon me, and I wil heare him: I will be with him in trouble: I will deliuer him, and glorifie him.
Viņš Mani piesauc, un Es viņu paklausīšu. Es viņam klāt esmu bēdās, Es viņu gribu izraut un viņu pagodināt.
16 With long life wil I satisfie him, and shew him my saluation.
Ar ilgu dzīvošanu Es viņu gribu paēdināt un viņam parādīt Savu pestīšanu“.