Psalms 90
1 A prayer of Moses, the man of God. Lord, thou hast bene our habitation from generation to generation.
Mozus, Tā Dieva vīra, lūgšana.
2 Before the mountaines were made, and before thou hadst formed the earth, and the world, euen from euerlasting to euerlasting thou art our God.
Kungs, Tu mums esi par patvērumu uz radu radiem; pirms kalni radušies un Tu zemi un pasauli biji sataisījis, Tu esi mūžīgi mūžam tas stiprais Dievs.
3 Thou turnest man to destruction: againe thou sayest, Returne, ye sonnes of Adam.
Tu cilvēkus dari par pīšļiem un saki: griežaties atpakaļ, jūs cilvēku bērni.
4 For a thousande yeeres in thy sight are as yesterday when it is past, and as a watch in the night.
Jo tūkstoši gadi Tavā priekšā ir kā tā diena, kas vakar pagājusi, un kā vienas nakts vaktis.
5 Thou hast ouerflowed them: they are as a sleepe: in the morning he groweth like the grasse:
Tu tos aizrauj kā plūdos; tie ir kā miegs, tie ir agrumā kā zāle, kas atzeļ,
6 In the morning it florisheth and groweth, but in the euening it is cut downe and withereth.
Kas rītā zaļo un atzeļ, un vakarā top nopļauta un kalst.
7 For we are consumed by thine anger, and by thy wrath are we troubled.
Jo caur Tavu dusmību mēs iznīkstam un caur Tavu bardzību mēs topam izbiedēti.
8 Thou hast set our iniquities before thee, and our secret sinnes in the light of thy countenance.
Tu lieci mūsu noziegumus Savā priekšā, mūsu apslēptos grēkus priekš Sava vaiga gaišuma.
9 For all our dayes are past in thine anger: we haue spent our yeeres as a thought.
Jo visas mūsu dienas aiziet caur Tavu dusmību; mēs pavadām savus gadus kā pasaku.
10 The time of our life is threescore yeeres and ten, and if they be of strength, fourescore yeeres: yet their strength is but labour and sorowe: for it is cut off quickly, and we flee away.
Mūsu dzīvības laiks stāv septiņdesmit gadus, vai, ja kas ļoti stiprs, astoņdesmit gadus, un viņas labums ir grūtums un bēdas; jo tā aiziet ātri un mēs skrienam nost.
11 Who knoweth the power of thy wrath? for according to thy feare is thine anger.
Bet kas atzīst Tavas dusmības stiprumu un Tavu bardzību, Tevi bīdamies?
12 Teach vs so to nomber our dayes, that we may apply our heartes vnto wisdome.
Māci mums mūsu dienas tā skaitīt, ka gudru sirdi dabūjam.
13 Returne (O Lord, howe long?) and be pacified toward thy seruants.
Atgriezies, Kungs, atkal pie mums, - cik ilgi tad tas būs? un esi Saviem kalpiem žēlīgs.
14 Fill vs with thy mercie in the morning: so shall we reioyce and be glad all our dayes.
Paēdini mūs agri ar Savu žēlastību, tad mēs gavilēsim, un priecāsimies visu savu mūžu.
15 Comfort vs according to the dayes that thou hast afflicted vs, and according to the yeeres that we haue seene euill.
Iepriecini mūs pēc tām dienām, kur Tu mūs apbēdinājis, pēc tiem gadiem, kur esam redzējuši ļaunumu.
16 Let thy worke bee seene towarde thy seruants, and thy glory vpon their children.
Parādi Saviem kalpiem Savus darbus un Savu godu viņu bērniem.
17 And let the beautie of the Lord our God be vpon vs, and direct thou the worke of our hands vpon vs, euen direct the worke of our handes.
Un Tā Kunga, mūsu Dieva, laipnība lai paliek pār mums! Un pašķir pie mums mūsu roku darbu, mūsu roku darbu, to Tu pašķir!
