Psalms 88
1 A song or Psalme of Heman the Ezrahite to give instruction, committed to the sonnes of Korah for him that excelleth upon Malath Leannoth. O Lord God of my saluation, I cry day and night before thee.
Koraha bērnu dziesma, dziedātāju vadonim, ar stabulēm dziedama. Hemana, Ezraka dēla, pamācība. Kungs, Dievs, mans Pestītājs, es Tevi piesaucu dienām naktīm.
2 Let my prayer enter into thy presence: incline thine eare vnto my cry.
Lai nāk mana lūgšana Tavā priekšā, atgriez Savu ausi pie manas kliegšanas.
Jo mana dvēsele ir bēdu pilna, un mana dzīvība ir tikusi klāt pie elles. (Sheol h7585)
4 I am counted among them that go downe vnto the pit, and am as a man without strength:
Es topu līdzināts tiem, kas bedrē nogrimst, es esmu kā vīrs, kam spēka nav.
5 Free among the dead, like the slaine lying in the graue, whome thou remembrest no more, and they are cut off from thine hand.
Pie tiem nomirušiem es esmu piešķirts, tā kā tie nokautie, kas kapā guļ, ko Tu vairs nepiemini, un kas no Tavas rokas ir atšķirti.
6 Thou hast layde me in the lowest pit, in darkenes, and in the deepe.
Tu mani esi licis visdziļākā bedrē, tumsībā un dziļumā.
7 Thine indignation lyeth vpon me, and thou hast vexed me with all thy waues. (Selah)
Tava bardzība mani spiež, Tu mani apbēdini ar visiem Saviem plūdiem. (Sela)
8 Thou hast put away mine acquaintance farre from me, and made mee to be abhorred of them: I am shut vp, and cannot get foorth.
Manus draugus Tu esi licis tālu no manis, tiem Tu mani esi darījis par negantību: es esmu kā cietumā un nevaru tikt ārā.
9 Mine eye is sorowfull through mine affliction: Lord, I call dayly vpon thee: I stretch out mine hands vnto thee.
Mana acs īgst no bēdām, ak Kungs. Es Tevi piesaucu ikdienas, es izstiepju savas rokas uz Tevi.
10 Wilt thou shewe a miracle to the dead? or shall the dead rise and prayse thee? (Selah)
Vai tad Tu pie mirušiem darīsi brīnumus? Jeb vai aizmigušie celsies un Tev pateiksies? (Sela)
11 Shall thy louing kindenes be declared in the graue? or thy faithfulnes in destruction?
Vai kapā sludinās Tavu žēlastību un Tavu uzticību nāves vietā?
12 Shall thy wonderous workes be knowen in the darke? and thy righteousnes in the land of obliuion?
Vai Tavus brīnumus tumsībā atzīs un Tavu taisnību tai zemē, kur neko vairs nepiemin?
13 But vnto thee haue I cryed, O Lord, and early shall my prayer come before thee.
Bet es Tevi piesaucu, Kungs, un mana lūgšana nāk agri Tavā priekšā.
14 Lord, why doest thou reiect my soule, and hidest thy face from me?
Kāpēc Tu atstūmi, Kungs, manu dvēseli un paslēpi Savu vaigu priekš manis?
15 I am afflicted and at the point of death: from my youth I suffer thy terrours, doubting of my life.
Es esmu bēdīgs un novārdzis no pašas jaunības, es ciešu Tavas briesmas, ka es gandrīz izmistu.
16 Thine indignations goe ouer me, and thy feare hath cut me off.
Tava bardzība iet pār mani, Tavas briesmas mani nospaida.
17 They came round about me dayly like water, and compassed me together.
Tās mani apņem kā ūdens plūdi cauru dienu, tās visai(pilnīgi) mani apstāj.
18 My louers and friends hast thou put away from me, and mine acquaintance hid themselues.
Tu dari, ka draugi un tuvākie paliek tālu nost no manis; mani pazīstamie priekš manis apslēpjās.
