Psalms 77
1 For the excellent musician Ieduthun. A Psalme committed to Asaph. My voyce came to God, when I cryed: my voyce came to God, and he heard me.
Azava dziesma, dziedātāju vadonim Jedutunam. Es saucu ar savu balsi uz Dievu un brēcu, es saucu uz Dievu, un Viņš klausās uz mani.
2 In the day of my trouble I sought ye Lord: my sore ranne and ceased not in the night: my soule refused comfort.
Bēdu laikā es meklēju To Kungu, mana roka izstiepjas naktī un nenogurst, mana dvēsele negribās būt iepriecināma.
3 I did thinke vpon God, and was troubled: I praied, and my spirit was full of anguish. (Selah)
Kad es Dievu pieminu, tad es nopūšos; kad es apdomāju, tad mana sirds bēdājās. (Sela)
4 Thou keepest mine eyes waking: I was astonied and could not speake.
Tu turi nomodā manas acis es esmu tā izmisis, ka nespēju runāt.
5 Then I considered the daies of olde, and the yeeres of ancient time.
Es pieminu vecos laikus, senos gadus,
6 I called to remembrance my song in the night: I communed with mine owne heart, and my spirit searched diligently.
Es atminu savu dziesmu naktī, mana sirds ir domu pilna, mans gars meklē gaismu.
7 Will the Lord absent him selfe for euer? and will he shewe no more fauour?
Vai tad Tas Kungs atstums mūžīgi un vairs nebūs žēlīgs?
8 Is his mercie cleane gone for euer? doeth his promise faile for euermore?
Vai tad Viņa žēlastība mitēsies mūžam? Vai tā solīšana pagalam uz bērnu bērniem?
9 Hath God forgotten to be mercifull? hath he shut vp his teder mercies in displeasure? (Selah)
Vai tad Dievs ir aizmirsis žēlot? Vai Viņš aizslēdzis dusmībā Savu sirds žēlastību? (Sela)
10 And I sayde, This is my death: yet I remembred the yeeres of the right hand of the most High.
Tad es saku: tās ir manas bēdas; tā Visuaugstākā labā roka to var nogriezt.
11 I remembred the workes of the Lord: certainely I remembred thy wonders of olde.
Es pieminu Tā Kunga darbus, es tiešām pieminu Tavus brīnumus no veciem laikiem.
12 I did also meditate all thy woorkes, and did deuise of thine actes, saying,
Es pārdomāju visus Tavus darbus un pieminu, ko Tu dari.
13 Thy way, O God, is in the Sanctuarie: who is so great a God as our God!
Ak Dievs, Tavs ceļš ir svēts; kur ir tāds liels Dievs, kā Tu, Dievs?
14 Thou art ye God that doest wonders: thou hast declared thy power among the people.
Tu esi tas stiprais Dievs, kas brīnumus dara; Savu spēku Tu esi darījis zināmu tautu starpā.
15 Thou hast redeemed thy people with thine arme, euen the sonnes of Iaakob and Ioseph. (Selah)
Savus ļaudis Tu esi atpestījis ar stipru elkoni, Jēkaba un Jāzepa bērnus. (Sela)
16 The waters sawe thee, O God: the waters sawe thee, and were afraide: yea, the depths trembled.
Ūdeņi Tevi redzēja, ak Dievs! ūdeņi Tevi redzēja un drebēja, pat dziļumi trīcēja.
17 The cloudes powred out water: the heauens gaue a sounde: yea, thine arrowes went abroade.
Biezie padebeši izgāza ūdeņus, augstie padebeši izlaida pērkonus, un Tavas bultas šaudījās.
18 The voyce of thy thunder was rounde about: the lightnings lightened the worlde: the earth trembled and shooke.
Tavi pērkoni rūca viesulī, zibeņi apspulgoja zemi, zeme trīcēja un drebēja.
19 Thy way is in the Sea, and thy paths in the great waters, and thy footesteps are not knowen.
Tavs ceļš bija jūrā un Tavs gājums dziļos ūdeņos, un Tavas pēdas nebija manāmas.
20 Thou diddest leade thy people like sheepe by the hand of Moses and Aaron.
Tu vadīji Savus ļaudis kā avju pulku caur Mozu un Āronu.
