< Psalms 51 >
1 To him that excelleth. A Psalme of David, when the Prophet Nathan came unto him, after he had gone in to Bath-sheba. Have mercie vpon me, O God, according to thy louing kindnes: according to the multitude of thy compassions put away mine iniquities.
Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim. Kad pravietis Nātans pie viņa nāca, kad viņš bija gājis pie Batsebas. Apžēlojies par mani, ak Dievs, pēc Savas žēlastības, izdeldē manus pārkāpumus pēc Savas lielās sirdsžēlastības!
2 Wash me throughly from mine iniquitie, and clense me from my sinne.
Mazgā mani labi no manas noziedzības un šķīstī mani no maniem grēkiem.
3 For I know mine iniquities, and my sinne is euer before me.
Jo es atzīstu savus pārkāpumus, un mani grēki ir manā priekšā vienmēr.
4 Against thee, against thee onely haue I sinned, and done euill in thy sight, that thou mayest be iust when thou speakest, and pure when thou iudgest.
Tev vienam es esmu grēkojis un ļaunu darījis priekš Tavām acīm, ka Tu palieci taisns Savos vārdos un šķīsts Savā tiesā.
5 Beholde, I was borne in iniquitie, and in sinne hath my mother conceiued me.
Redzi, noziedzībā esmu dzemdināts, un grēkos māte mani ieņēmusi.
6 Beholde, thou louest trueth in the inwarde affections: therefore hast thou taught mee wisedome in the secret of mine heart.
Redzi, tev patīk sirds patiesība, tad dari man zināmu to apslēpto gudrību.
7 Purge me with hyssope, and I shalbe cleane: wash me, and I shalbe whiter then snowe.
Šķīstī mani no grēkiem ar īzapu, ka topu šķīsts, mazgā mani, ka topu baltāks nekā sniegs.
8 Make me to heare ioye and gladnes, that the bones, which thou hast broken, may reioyce.
Liec man dzirdēt prieku un līksmību, ka tie kauli līksmojās, ko Tu esi satriecis.
9 Hide thy face from my sinnes, and put away all mine iniquities.
Apslēp Savu vaigu no maniem grēkiem un deldē visu manu noziegumu.
10 Create in mee a cleane heart, O God, and renue a right spirit within me.
Radi iekš manis, ak Dievs, šķīstu sirdi un atjauno iekš manis pastāvīgu garu.
11 Cast mee not away from thy presence, and take not thine holy Spirit from me.
Nemet mani nost no Sava vaiga, un neatņem no manis Savu Svēto Garu.
12 Restore to me the ioy of thy saluation, and stablish me with thy free Spirit.
Atdod man atkal Savas pestīšanas prieku, un uzturi mani ar labprātīgu garu.
13 Then shall I teache thy wayes vnto the wicked, and sinners shalbe conuerted vnto thee.
Tad es mācīšu pārkāpējiem Tavus ceļus, ka grēcinieki pie Tevis atgriežas.
14 Deliuer me from blood, O God, which art the God of my saluation, and my tongue shall sing ioyfully of thy righteousnes.
Izglābi mani no asins vainām, ak Dievs, tu Dievs mans Pestītājs; tad mana mēle slavēs Tavu taisnību.
15 Open thou my lippes, O Lord, and my mouth shall shewe foorth thy praise.
Kungs, atdari manas lūpas, tad mana mute izteiks Tavu slavu.
16 For thou desirest no sacrifice, though I would giue it: thou delitest not in burnt offering.
Jo Tev netīk upuris, citādi es to gribētu dot, dedzināms upuris Tev nepatīk.
17 The sacrifices of God are a contrite spirit: a contrite and a broken heart, O God, thou wilt not despise.
Dieva upuris ir satriekts gars; salauztu un sagrauztu sirdi Tu, Dievs, nesmādēsi.
18 Bee fauourable vnto Zion for thy good pleasure: builde the walles of Ierusalem.
Dari labu Ciānai pēc Savas labprātības, uztaisi Jeruzālemes mūrus.
19 Then shalt thou accept ye sacrifices of righteousnes, euen the burnt offering and oblation: then shall they offer calues vpon thine altar.
Tad Tev patiks taisnības upuri, dedzināmais un visa(kopējais) sadedzināmais upuris, tad upurēs vēršus uz Tava altāra.