Psalms 147
1 Praise ye the Lord, for it is good to sing vnto our God: for it is a pleasant thing, and praise is comely.
Teiciet To Kungu, jo ir labi, mūsu Dievu slavēt; šī teikšana ir mīlīga un pieklājās.
2 The Lord doth builde vp Ierusalem, and gather together the dispersed of Israel.
Tas Kungs uztaisa Jeruzālemi, Viņš sapulcina Israēla ļaudis, kas bija izdzīti.
3 He healeth those that are broken in heart, and bindeth vp their sores.
Viņš dziedina tos, kam satriektas sirdis, un remdē viņu sāpes.
4 He counteth the nomber of the starres, and calleth them all by their names.
Viņš skaita zvaigžņu pulku, Viņš sauc tās visas pa vārdam.
5 Great is our Lord, and great is his power: his wisdome is infinite.
Mūsu Kungs ir liels un varens spēkā, Viņa gudrība ir neizmērojama.
6 The Lord relieueth the meeke, and abaseth the wicked to the ground.
Tas Kungs paceļ bēdīgos un pazemo bezdievīgos līdz zemei.
7 Sing vnto the Lord with prayse: sing vpon the harpe vnto our God,
Pateiciet Tam Kungam ar slavas dziesmām, teiciet mūsu Dievu ar koklēm!
8 Which couereth the heauen with cloudes, and prepareth raine for the earth, and maketh the grasse to growe vpon the mountaines:
Viņš debesi apklāj ar mākoņiem, Viņš lietu dod zemei, Viņš liek zālei augt uz kalniem;
9 Which giueth to beasts their foode, and to the yong rauens that crie.
Viņš lopiem dod barību, jauniem kraukļiem, kad tie sauc.
10 He hath not pleasure in the strength of an horse, neither delighteth he in the legs of man.
Viņam nav labs prāts pie zirga stipruma, Viņam nepatīk vīra lieli.
11 But the Lord deliteth in them that feare him, and attende vpon his mercie.
Tam Kungam patīk tie, kas Viņu bīstas, kas gaida uz Viņa žēlastību.
12 Prayse the Lord, O Ierusalem: prayse thy God, O Zion.
Teici To Kungu, Jeruzāleme, slavē savu Dievu, Ciāna.
13 For he hath made the barres of thy gates strong, and hath blessed thy children within thee.
Jo Viņš stiprina tavu vārtu aizšaujamos, Viņš svētī tavus bērnus tur iekšā.
14 He setteth peace in thy borders, and satisfieth thee with the floure of wheate.
Viņš dod mieru tavām robežām, Viņš tevi paēdina ar briedušiem kviešiem.
15 He sendeth foorth his commandement vpon earth, and his worde runneth very swiftly.
Viņš sūta Savas apsolīšanas virs zemes, Viņa vārds tek(izplatās) ar steigšanos.
16 He giueth snowe like wooll, and scattereth the hoare frost like ashes.
Viņš dod sniegu kā vilnu, Viņš kaisa salnu kā pelnus.
17 He casteth foorth his yce like morsels: who can abide the colde thereof?
Viņš met Savu krusu kā kumosus. Kas var pastāvēt priekš Viņa aukstuma?
18 He sendeth his worde and melteth them: he causeth his winde to blowe, and the waters flowe.
Viņš sūta Savu vārdu, un kūst, Viņš liek savam vējam pūst, tad ūdeņi notek.
19 He sheweth his word vnto Iaakob, his statutes and his iudgements vnto Israel.
Viņš Jēkabam dara zināmu Savu vārdu, Israēlim Savus likumus un tiesas,
20 He hath not dealt so with euery nation, neither haue they knowen his iudgements. Prayse ye the Lord.
Tā Viņš nedara nevienai citai tautai; Viņa tiesas tās nepazīst. Alleluja!
