Proverbs 7
1 My sonne, keepe my wordes, and hide my commandements with thee.
Mans bērns, sargi manus vārdus un glabā pie sevis manu mācību.
2 Keepe my commandements, and thou shalt liue, and mine instruction as the apple of thine eyes.
Sargi manu pamācīšanu, tad tu dzīvosi, un manu mācību kā savu acu raugu.
3 Binde them vpon thy fingers, and write them vpon the table of thine heart.
Sien to ap saviem pirkstiem, ieraksti to savas sirds galdiņā.
4 Say vnto wisedome, Thou art my sister: and call vnderstanding thy kinswoman,
Saki uz gudrību: Tu esi mana māsa! un atzīšanu sauc par savu radinieci,
5 That they may keepe thee from the strange woman, euen from the stranger that is smoothe in her wordes.
Ka tu sevi pasargi no svešas sievas, no svešinieces ar mīkstiem vārdiem.
6 As I was in the window of mine house, I looked through my windowe,
Jo es skatījos pa sava nama logu, caur saviem skadriņiem,
7 And I sawe among the fooles, and considered among the children a yong man destitute of vnderstanding,
Un redzēju nejēgu vidū un ieraudzīju starp zēniem neprātīgu jaunekli.
8 Who passed through the streete by her corner, and went toward her house,
Tas gāja pa ielu ap nama stūri, staigāja pa viņas nama ceļu,
9 In the twilight in the euening, when the night began to be blacke and darke.
Pavakarē, krēslā, nakts vidū un tumsā.
10 And beholde, there met him a woman with an harlots behauiour, and subtill in heart.
Un redzi, viņu sastapa sieva, maukas apģērbā un viltu sirdī.
11 (She is babling and loud: whose feete can not abide in her house.
Šī bija trakule un palaidne, viņas kājas nemetās mājā;
12 Nowe she is without, nowe in the streetes, and lyeth in waite at euery corner)
Te viņa ārā, te uz ielām un glūn aiz visiem stūriem.
13 So she caught him and kissed him and with an impudent face said vnto him,
Un tā viņu apkampa un skūpstīja kā bezkauņa un uz to sacīja:
14 I haue peace offerings: this day haue I payed my vowes.
„Pateicības upuri man bija jānes; šodien es savu solījumu esmu pildījusi.
15 Therefore came I forth to meete thee, that I might seeke thy face: and I haue found thee.
Tādēļ esmu izgājusi tev pretī, tavu vaigu meklēt un tevi esmu atradusi.
16 I haue deckt my bed with ornaments, carpets and laces of Egypt.
Ar apsegiem esmu klājusi savu gultu, ar strīpainiem Ēģiptes palagiem.
17 I haue perfumed my bedde with myrrhe, aloes, and cynamom.
Savu gultu esmu izkvēpinājusi ar mirrēm, alvejām un kanēli;
18 Come, let vs take our fill of loue vntill the morning: let vs take our pleasure in daliance.
Nāc, lai izbaudām kārības līdz rītam, lai izpriecājamies mīlestībā;
19 For mine husband is not at home: he is gone a iourney farre off.
Jo vīrs nav mājās, viņš aizgājis tālā ceļā,
20 He hath taken with him a bagge of siluer, and will come home at the day appointed.
Viņš naudas maku ņēmis līdz, tik uz svētkiem vēl pārnāks mājās.“
21 Thus with her great craft she caused him to yeelde, and with her flattering lips she entised him.
Viņa to pierunāja ar savu vārdu drūzmu, ar savu mīksto mēli tā viņu aizrāva.
22 And he followed her straight wayes, as an oxe that goeth to the slaughter, and as a foole to the stockes for correction,
Uz reizi tas viņai gāja pakaļ, kā vērsis iet pie kaušanas un kā nelietis, saistīts uz sodu,
23 Till a dart strike through his liuer, as a bird hasteth to the snare, not knowing that he is in danger.
Kamēr bulta viņa aknas pāršķeļ; tā putns skrien sprostā un nezin, ka tas pret viņa dzīvību.
24 Heare me now therefore, O children, and hearken to the wordes of my mouth.
Nu tad, bērni, klausiet mani, un ņemiet vērā manas mutes vārdus.
25 Let not thine heart decline to her wayes: wander thou not in her paths.
Lai tava sirds nenomaldās uz viņas ceļiem un nenoklīsti uz viņas gaitām;
26 For shee hath caused many to fall downe wounded, and the strong men are all slaine by her.
Jo daudz ir to nokauto, ko tā gāzusi zemē, un liels pulks, ko viņa nogalinājusi.
