Proverbs 5
1 My sonne, hearken vnto my wisedome, and incline thine eare vnto my knowledge.
Mans bērns, ņem vērā manu gudrību, griez savu ausi pie manas mācības,
2 That thou maiest regarde counsell, and thy lippes obserue knowledge.
Ka tu sargi apdomību, un tavas lūpas glabā atzīšanu.
3 For the lippes of a strange woman drop as an honie combe, and her mouth is more soft then oyle.
Jo svešas sievas lūpas pil kā tīrs medus, un viņas mute ir glumāka nekā eļļa;
4 But the end of her is bitter as wormewood, and sharpe as a two edged sworde.
Bet gals tai ir rūgts kā vērmeles, un ass kā abējās pusēs griezīgs zobens.
Viņas kājas nokāpj nāvē, viņas soļi aizsniedz elli; (Sheol h7585)
6 She weigheth not the way of life: her paths are moueable: thou canst not knowe them.
Lai neapdomā dzīvības ceļus, viņas pēdas grozās, ka nezin kur.
7 Heare yee me nowe therefore, O children, and depart not from the wordes of my mouth.
Nu tad, bērni, klausiet man un neatkāpjaties no manas mutes vārdiem.
8 Keepe thy way farre from her, and come not neere the doore of her house,
Lai tavs ceļš paliek tālu no viņas, un nenāc tuvu pie viņas nama durvīm,
9 Least thou giue thine honor vnto others, and thy yeeres to the cruell:
Ka tu nedod svešām savu jaunības spēku un savus gadus tam briesmīgam,
10 Least the stranger should be silled with thy strength, and thy labours bee in the house of a stranger,
Ka sveši nepieēdās no tava spēka, un tavs grūtais pūliņš nenāk svešā namā,
11 And thou mourne at thine end, (when thou hast consumed thy flesh and thy bodie)
Un tev pēcgalā nav jānopūšas, kad tava āda un miesa diltin nodilusi,
12 And say, How haue I hated instruction, and mine heart despised correction!
Un tev nav jāsaka: „Ak, kā es esmu nīdējis pamācīšanu, un mana sirds smējusies par rāšanu,
13 And haue not obeied the voyce of them that taught mee, nor enclined mine eare to them that instructed me!
Un neesmu klausījis sava pamācītāja balsi, un savu ausi neesmu griezis uz tiem, kas mani mācīja!
14 I was almost brought into all euil in ye mids of the Congregation and assemblie.
Tikko nelaimē vēl neesmu visai(dziļi) iestidzis, pašā draudzes un ļaužu vidū!“
15 Drinke the water of thy cisterne, and of the riuers out of the middes of thine owne well.
Dzer ūdeni no savas akas, un tekošu ūdeni no sava avota.
16 Let thy fountaines flow foorth, and the riuers of waters in the streetes.
Vai tavi avoti lai iztek laukā, un ūdens upes uz ielām?
17 But let them bee thine, euen thine onely, and not the strangers with thee.
Lai tās tev vien pieder, un nevienam svešam līdz ar tevi.
18 Let thy fountaine be blessed, and reioyce with the wife of thy youth.
Tavs avots lai ir svētīts, un tu priecājies par savas jaunības sievu.
19 Let her be as the louing hinde and pleasant roe: let her brests satisfie thee at all times, and delite in her loue continually.
Ak kāda tā mīlīga, kā stirna, un daiļa, kā kalnu kaza! Pie viņas krūtīm pieglaudies allažiņ un ar viņas mīlestību ielīksmojies vienmēr!
20 For why shouldest thou delite, my sonne, in a strange woman, or embrace the bosome of a stranger?
Un kādēļ tu, mans bērns, ar citu gribi jaukties un svešas sievietes krūtis apkampt!
21 For the waies of man are before the eyes of the Lord, and he pondereth all his pathes.
Jo cilvēka ceļi stāv priekš Tā Kunga acīm, un Tas sver visus viņa soļus.
22 His owne iniquities shall take the wicked himselfe, and he shall be holden with the cordes of his owne sinne.
Bezdievīgo gūstīs viņa paša noziegumi, un ar savu grēku saitēm viņš taps saistīts.
23 Hee shall die for fault of instruction, and shall goe astray through his great follie.
Bez pamācīšanas palicis, viņš nomirs, un savā lielā ģeķībā viņš gāzīsies.
