John 4
1 Nowe when the Lord knew, how the Pharises had heard, that Iesus made and baptized moe disciples then Iohn,
Un kad Tas Kungs nomanīja, ka tie farizeji bija dzirdējuši, ka Jēzus vairāk mācekļu dabūjot un vairāk kristījot nekā Jānis,
2 (Though Iesus himselfe baptized not: but his disciples)
(Jebšu Jēzus pats nekristīja, bet Viņa mācekļi, )
3 Hee left Iudea, and departed againe into Galile.
Tad Viņš atstāja Jūdeju un atkal nogāja uz Galileju.
4 And he must needes goe through Samaria.
Un Viņam bija jāiet caur Samariju.
5 Then came hee to a citie of Samaria called Sychar, neere vnto the possession that Iacob gaue to his sonne Ioseph.
Tad Viņš nonāk vienā Samarijas pilsētā, ko sauc Sīharu, tuvu pie tā tīruma, ko Jēkabs deva savam dēlam Jāzepam.
6 And there was Iacobs well. Iesus then wearied in the iourney, sate thus on the well: it was about the sixt houre.
Un tur bija Jēkaba aka. Kad nu Jēzus, no ceļa piekusis, pie tās akas apsēdās, - un tas bija ap sesto stundu, -
7 There came a woman of Samaria to drawe water. Iesus sayd vnto her, Giue me drinke.
Tad viena sieva no Samarijas nāk ārā, ūdeni smelt. Uz to Jēzus saka: “Dodi Man dzert.”
8 For his disciples were gone away into the citie, to buy meate.
(Jo viņa mācekļi bija nogājuši pilsētā, maizi pirkt.)
9 Then sayde the woman of Samaria vnto him, Howe is it, that thou being a Iewe, askest drinke of me, which am a woman of Samaria? For the Iewes meddle not with the Samaritans.
Tad tā Samariešu sieva uz Viņu saka: “Kā Tu, Jūds būdams, prasi dzert no manis, vienas Samariešu sievas?” Jo Jūdi netur nekādu draudzību ar Samariešiem.
10 Iesus answered and saide vnto her, If thou knewest that gift of God, and who it is that saieth to thee, Giue mee drinke, thou wouldest haue asked of him, and hee woulde haue giuen thee, water of life.
Jēzus atbildēja un uz to sacīja: “Ja tu to Dieva dāvanu zinātu un kas Tas tāds ir, kas uz tevi saka: dod Man dzert; tad tu Viņu būtu lūgusi, un Viņš tev būtu devis dzīvu ūdeni.”
11 The woman saide vnto him, Sir, thou hast nothing to drawe with, and the well is deepe: from whence then hast thou that water of life?
Tā sieva uz Viņu saka: “Kungs, Tev nav smeļama trauka, un tā aka ir dziļa, - no kurienes tad Tev ir tas dzīvais ūdens?
12 Art thou greater then our father Iacob, which gaue vs the well, and hee himselfe dranke thereof, and his sonnes, and his cattell?
Vai Tu esi lielāks nekā mūsu tēvs Jēkabs, kas mums šo aku devis un pats no tās dzēris un viņa dēli un viņa lopi?”
13 Iesus answered, and said vnto her, Whosoeuer drinketh of this water, shall thirst againe:
Jēzus atbildēja un uz to sacīja: “Ikvienam, kas dzer no šī ūdens, atkal slāpst.
15 The woman said vnto him, Syr, giue me of that water, that I may not thirst, neither come hither to drawe.
Tā sieva uz Viņu saka: “Kungs, dod man to - tādu ūdeni, ka man neslāpst un man vairs nav jānāk šurpu smelt.”
16 Iesus said vnto her, Go, call thine husband, and come hither.
Jēzus uz to saka: “Ej, sauc savu vīru un nāc šurp.”
17 The woman answered, and saide, I haue no husband. Iesus said vnto her, Thou hast well said, I haue no husband.
Tā sieva atbildēja un sacīja: “Man vīra nav.” Jēzus uz to saka: “Tu pareizi esi sacījusi: man vīra nav.
18 For thou hast had fiue husbands, and he whom thou nowe hast, is not thine husband: that saidest thou truely.
Jo pieci vīri tev bijuši, un kas tev tagad ir, tas nav tavs vīrs; to tu pēc taisnības esi sacījusi.”
19 The woman saide vnto him, Sir, I see that thou art a Prophet.
Tā sieva uz Viņu saka: “Kungs, es redzu, ka Tu esi pravietis.
20 Our fathers worshipped in this mountaine, and ye say, that in Ierusalem is the place where men ought to worship.
Mūsu tēvi ir pielūguši šinī kalnā, un jūs sakāt, Jeruzālemē to vietu esam, kur pienākas pielūgt.”
21 Iesus saide vnto her, Woman, beleeue me, the houre commeth, when ye shall neither in this mountaine, nor at Hierusalem worship ye Father.
Jēzus uz to saka: “Sieva, tici Man, tā stunda nāk, ka jūs nedz šai kalnā, nedz Jeruzālemē To Tēvu pielūgsiet.
22 Ye worship that which ye knowe not: we worship that which we knowe: for saluation is of the Iewes.
Jūs pielūdzat, ko jūs nezināt, mēs pielūdzam, ko mēs zinām; jo pestīšana ir no tiem Jūdiem.
23 But the houre commeth, and nowe is, when the true worshippers shall worship the Father in spirit, and trueth: for the Father requireth euen such to worship him.
Bet tā stunda nāk un jau tagad ir, ka tie īstenie pielūdzēji To Tēvu pielūgs garā un patiesībā; jo Tas Tēvs tādus arī meklē, kas To tā pielūdz.
24 God is a Spirite, and they that worship him, must worship him in spirit and trueth.
Dievs ir Gars, un kas To pielūdz, tiem To būs pielūgt garā un patiesībā.”
25 The woman said vnto him, I knowe well that Messias shall come which is called Christ: when he is come, he will tell vs all things.
Tā sieva uz Viņu saka: “Es zinu, ka tas Mesija nāk, kas saukts Kristus; kad Tas nāks, Tas mums visu pasludinās.”
26 Iesus said vnto her, I am he, that speake vnto thee.
Jēzus uz to saka: “Es Tas esmu, kas ar tevi runā.”
27 And vpon that, came his disciples, and marueiled that he talked with a woman: yet no man said vnto him, What askest thou? or why talkest thou with her?
Un tai brīdī Viņa mācekļi nāca un brīnījās, ka Viņš ar to sievu runāja. Tomēr neviens nesacīja: Ko Tu vaicā? Jeb, ko Tu runā ar viņu?
28 The woman then left her waterpot, and went her way into the citie, and said to the men,
Tad tā sieva pameta savu ūdens trauku un nogāja pilsētā un sacīja uz tiem ļaudīm:
29 Come, see a man which hath tolde me all things that euer I did: is not he that Christ?
“Nāciet, redziet vienu cilvēku, kas man visu ir sacījis, ko es esmu darījusi. Vai Šis nav Tas Kristus?”
30 Then they went out of the citie, and came vnto him.
Tad tie izgāja no pilsētas un nāca pie Viņa.
31 In the meane while, the disciples prayed him, saying, Master, eate.
Un pa to starpu tie mācekļi Viņu lūdza sacīdami: “Rabbi, ēd.”
32 But he said vnto them, I haue meate to eate that ye know not of.
Bet Viņš uz tiem sacīja: “Man barība jāēd, ko jūs nezināt.”
33 Then said ye disciples betweene themselues, Hath any man brought him meate?
Tad tie mācekļi savā starpā sacīja: “Vai kas Viņam ko atnesis ēst?”
34 Iesus saide vnto them, My meate is that I may doe the will of him that sent me, and finish his worke.
Jēzus uz tiem saka: “Mana barība ir, ka Es daru Tā prātu, kas Mani sūtījis, un padaru Viņa darbu.
35 Say not ye, There are yet foure moneths, and then commeth haruest? Beholde, I say vnto you, Lift vp your eyes, and looke on the regions: for they are white alreadie vnto haruest.
Vai jūs nesakāt: Vēl ir četri mēneši, tad nāk pļaujamais laiks? Redzi, Es jums saku: Paceliet savas acis un skatiet tās druvas, jo tās jau ir baltas uz pļaušanu.
36 And he that reapeth, receiueth rewarde, and gathereth fruite vnto life eternall, that both he that soweth, and he that reapeth, might reioyce together. (aiōnios g166)
Un kas pļauj, tas dabū algu un sakrāj augļus uz mūžīgu dzīvošanu, ka abi var priecāties kopā, sējējs un pļāvējs. (aiōnios g166)
37 For herein is the saying true, that one soweth, and an other reapeth.
Jo še tas vārds ir tiesa: Cits ir tas sējējs un cits tas pļāvējs.
38 I sent you to reape that, whereon ye bestowed no labour: other men laboured, and ye are entred into their labours.
Es jūs esmu sūtījis pļaut, kur jūs neesat strādājuši; citi tur strādājuši, un jūs esat nākuši viņu darbā.”
39 Nowe many of the Samaritans of that citie beleeued in him, for the saying of the woman which testified, He hath tolde me all things that euer I did.
Bet no tās pašas pilsētas daudz Samariešu ticēja uz Viņu tās sievas vārdu dēļ, kas liecību deva: “Viņš man visu ir sacījis, ko es esmu darījusi.”
40 Then when the Samaritans were come vnto him, they besought him, that he woulde tarie with them: and he abode there two dayes.
Kad nu tie Samarieši pie Viņa nāca, tad tie Viņu lūdza, ka Viņš pie tiem paliktu; un Viņš tur palika divas dienas.
41 And many moe beleeued because of his owne word.
Un daudz vairāk no tiem ticēja Viņa paša vārdu dēļ,
42 And they said vnto the woman, Nowe we beleeue, not because of thy saying: for we haue heard him our selues, and knowe that this is in deede that Christ the Sauiour of the world.
Un sacīja uz to sievu: “Mēs neticam vairs tavas valodas dēļ, jo mēs paši esam dzirdējuši un zinām, ka Šis tiešām ir Tas pasaules Pestītājs, Tas Kristus.”
43 So two dayes after he departed thence, and went into Galile.
Un pēc divām dienām Viņš izgāja no turienes un nogāja uz Galileju.
44 For Iesus himselfe had testified, that a Prophet hath none honour in his owne countrey.
Jo pats Jēzus apliecināja, ka pravietis savā tēvijā netop turēts godā.
45 Then when he was come into Galile, the Galileans receiued him, which had seene all the things that he did at Hierusalem at the feast: for they went also vnto the feast.
Kad Viņš nu nāca uz Galileju, tad tie Galileji Viņu uzņēma, jo tie visu bija redzējuši, ko Viņš svētkos Jeruzālemē bija darījis; jo tie arīdzan bija nākuši uz svētkiem.
46 And Iesus came againe into Cana a towne of Galile, where he had made of water, wine. And there was a certaine ruler, whose sonne was sicke at Capernaum.
Tad Jēzus atkal nāca uz Kānu iekš Galilejas, kur Viņš ūdeni bija darījis par vīnu.
47 When he heard that Iesus was come out of Iudea into Galile, he went vnto him, and besought him that he would goe downe, and heale his sonne: for he was euen ready to die.
Un tur viens ķēniņa sulainis bija, kam dēls gulēja nevesels Kapernaūmā. Šis dzirdējis, ka Jēzus bija nācis no Jūdejas uz Galileju, nogāja pie Viņa un To lūdza, lai noietu un viņa dēlam palīdzētu, jo tas guļot uz miršanu.
48 Then saide Iesus vnto him, Except ye see signes and wonders, ye will not beleeue.
Tad Jēzus uz viņu sacīja: “Ja jūs zīmes un brīnumus neredzat, tad jūs neticat.”
49 The ruler said vnto him, Syr, goe downe before my sonne dye.
Tas ķēniņa sulainis uz Viņu saka: “Kungs, nāc, pirms nekā mans dēls mirst.”
50 Iesus said vnto him, Go thy way, thy sonne liueth: and the man beleeued the worde that Iesus had spoken vnto him, and went his way.
Jēzus uz viņu saka: “Ej, tavs dēls dzīvs.” Un tas cilvēks ticēja tam vārdam, ko Jēzus uz viņu bija sacījis, un aizgāja.
51 And as he was nowe going downe, his seruants met him, saying, Thy sonne liueth.
Un noejot viņa kalpi to sastapa un tam pasludināja un sacīja: “Tavs dēls dzīvs.”
52 Then enquired he of them the houre when he began to amend. And they said vnto him, Yesterday the seuenth houre the feuer left him.
Tad tas no viņiem izvaicāja to stundu, kur ar viņu bija palicis labāk. Un tie uz viņu sacīja: “Vakar ap septīto stundu drudzis viņu atstāja.”
53 Then the father knew, that it was the same houre in the which Iesus had said vnto him, Thy sonne liueth. And he beleeued, and all his houshold.
Tad tas tēvs nomanīja ap to stundu esam, kad Jēzus viņam bija sacījis: “Tavs dēls dzīvs.” Un viņš ticēja ar visu savu saimi.
54 This second miracle did Iesus againe, after he was come out of Iudea into Galile.
Šī tā otrā brīnuma zīme, ko Jēzus darīja, nākdams no Jūdejas uz Galileju.
