Job 9
1 Then Iob answered, and sayd,
Ījabs atbildēja un sacīja:
2 I knowe verily that it is so: for howe should man compared vnto God, be iustified?
Patiesi, es zinu, ka tas tā ir: jo kā cilvēks varētu taisns būt tā stiprā Dieva priekšā?
3 If I would dispute with him, hee could not answere him one thing of a thousand.
Ja viņš grib ar To tiesāties, tad tas Viņam uz tūkstošiem ne vārda nevar atbildēt.
4 He is wise in heart, and mighty in strength: who hath bene fierce against him and hath prospered?
Viņš ir gudrs no sirds un stiprs no spēka; kas pret Viņu var tiepties un pastāvēt?
5 He remoueth the mountaines, and they feele not when he ouerthroweth them in his wrath.
Viņš pārceļ kalnus, un tie nemana, ka Viņš tos apgāž Savā dusmībā.
6 Hee remooueth the earth out of her place, that the pillars thereof doe shake.
Viņš kustina zemi no viņas vietas, ka viņas pamati trīc.
7 He commandeth the sunne, and it riseth not: hee closeth vp the starres, as vnder a signet.
Viņš pavēl saulei, tad tā neuzlec, Viņš aizspiež zieģeli priekš zvaigznēm.
8 Hee himselfe alone spreadeth out the heauens, and walketh vpon the height of the sea.
Viņš viens izplata debesis un staigā pa jūras augstumiem.
9 He maketh the starres Arcturus, Orion, and Pleiades, and the climates of the South.
Viņš radījis tos vāģus(Lāci), Orijonu un Sietiņu un tās zvaigznes pret dienasvidu.
10 He doeth great things, and vnsearcheable: yea, marueilous things without nomber.
Viņš dara lielas lietas, ko nevar izprast, un brīnumus, ko nevar izskaitīt.
11 Lo, when he goeth by me, I see him not: and when he passeth by, I perceiue him not.
Redzi, Viņš man iet secen, ka To neredzu, Viņš staigā garām, ka To nesamanu.
12 Behold, when he taketh a pray, who can make him to restore it? who shall say vnto him, What doest thou?
Redzi, kad Viņš aizgrābj, kas Viņu kavēs, kas uz Viņu sacīs: ko Tu dari?
13 God will not withdrawe his anger, and the most mightie helpes doe stoupe vnder him.
Dievs neaptur Savas dusmas, apakš Viņa tā varenā palīgi lokās.
14 Howe much lesse shall I answere him? or howe should I finde out my words with him?
Kā tad nu es Viņam varētu atbildēt un atrast vārdus pret Viņu?
15 For though I were iust, yet could I not answere, but I would make supplication to my Iudge.
Jo, kad es arī taisns būtu, taču es nevaru atbildēt, bet man būtu savs soģis jāpielūdz.
16 If I cry, and he answere me, yet woulde I not beleeue, that he heard my voyce.
Jebšu es sauktu, un Viņš man atbildētu, taču es nevarētu ticēt, ka Viņš klausīšot manu balsi.
17 For he destroyeth mee with a tempest, and woundeth me without cause.
Jo Viņš sagrābtu mani tā kā ar vētru un vairotu manas nepelnītas vainas.
18 He wil not suffer me to take my breath, but filleth me with bitternesse.
Viņš manam garam neļautu atspirgties, bet mani pieēdinātu ar rūgtumiem.
19 If we speake of strength, behold, he is strog: if we speake of iudgement, who shall bring me in to pleade?
Ja spēka vajag, redzi, Viņš ir varens, un ja tiesā jānāk, kas Viņu sauks priekšā?
20 If I woulde iustifie my selfe, mine owne mouth shall condemne mee: if I would be perfite, he shall iudge me wicked.
Ja es būtu taisns, tad mana mute mani pazudinātu, ja es būtu skaidrs, taču Viņš man pierādītu vainu.
21 Though I were perfite, yet I knowe not my soule: therefore abhorre I my life.
Es esmu nenoziedzīgs, es savu dvēseli nežēloju, man riebj dzīvot.
22 This is one point: therefore I said, Hee destroyeth the perfite and the wicked.
Viena alga! tādēļ es saku: Viņš izdeldē nenoziedzīgu un bezdievīgu.
23 If the scourge should suddenly slay, should God laugh at the punishment of the innocent?
Kad Viņa rīkste piepeši nonāvē, tad Viņš smejas par nenoziedzīgo izsamišanos.
24 The earth is giuen into the hand of ye wicked: he couereth the faces of the iudges therof: if not, where is he? or who is he?
Zeme top dota bezdievīgā rokā, Viņš apklāj viņas tiesnešu vaigus. Ja tas tā nav, kas tad to dara?
25 My dayes haue bene more swift then a post: they haue fled, and haue seene no good thing.
Manas dienas jo ātras bijušas nekā skrējējs, tās ir aiztecējušas un labuma nav redzējušas.
26 They are passed as with the most swift ships, and as the eagle that flyeth to the pray.
Tās aizgājušas kā vieglas laivas, kā ērglis, kas šaujas uz barību.
27 If I say, I wil forget my complaynt, I will cease from my wrath, and comfort mee,
Kad es domāju: es gribu aizmirst savas vaimanas un pamest savu skumību un atspirgties,
28 Then I am afrayd of all my sorowes, knowing that thou wilt not iudge me innocent.
Tad es iztrūkstos par visām savām sāpēm; es zinu, ka Tu mani neturi par nenoziedzīgu,
29 If I be wicked, why labour I thus in vaine?
Ja man būs vainīgam būt, - kāpēc tad man velti nodarboties?
30 If I wash my selfe with snowe water, and purge mine hands most cleane,
Jebšu es mazgātos sniegā un šķīstītu savas rokas sārmā,
31 Yet shalt thou plunge mee in the pit, and mine owne clothes shall make me filthie.
Taču Tu mani iemērktu bedrē, tā ka manas drēbes no manis kaunētos.
32 For he is not a man as I am, that I shoulde answere him, if we come together to iudgement.
Jo Viņš nav tāds vīrs kā es, kam es varētu atbildēt, ka mēs kopā varētu iet priekš tiesas.
33 Neyther is there any vmpire that might lay his hand vpon vs both.
Nav mūsu starpā izšķīrēja, kas savu roku varētu likt uz mums abiem.
34 Let him take his rod away from me, and let not his feare astonish me:
Kad Viņš atņemtu Savu rīksti no manis un Viņa biedēklis mani neiztrūcinātu, -
35 Then will I speake, and feare him not: but because I am not so, I holde me still.
Tad es runātu un no Viņa nebītos; jo tā tas ar mani vis nav.
