< Job 34 >
1 Moreouer Elihu answered, and saide,
Un Elihus atbildēja un sacīja:
2 Heare my wordes, ye wise men, and hearken vnto me, ye that haue knowledge.
Klausāties, gudrie, manu valodu, un prātīgie, atgriežat ausis pie manis;
3 For the eare tryeth the words, as the mouth tasteth meate.
Jo auss pārbauda vārdus, tā kā mute bauda barību.
4 Let vs seeke iudgement among vs, and let vs knowe among our selues what is good.
Lai pārspriežam savā starpā, lai kopā atzīstam, kas ir labi.
5 For Iob hath saide, I am righteous, and God hath taken away my iudgement.
Jo Ījabs saka: es esmu taisns, bet Dievs ir atņēmis manu tiesu.
6 Should I lye in my right? my wound of the arrowe is grieuous without my sinne.
Lai gan man taisnība, mani tura par melkuli, manas mokas ir nedziedinājamas, lai gan neesmu noziedzies.
7 What man is like Iob, that drinketh scornfulnesse like water?
Kur ir gan cilvēks, kā Ījabs, kas zaimošanu dzer kā ūdeni,
8 Which goeth in the companie of them that worke iniquitie, and walketh with wicked men?
Un draudzējās ar ļaundarītājiem un staigā ar bezdievīgiem?
9 For he hath saide, It profiteth a man nothing that he should walke with God.
Jo viņš saka: cilvēkam nekā nepalīdz, ka tas mīļo Dievu.
10 Therefore hearken vnto me, ye men of wisedome, God forbid that wickednesse should be in God, and iniquitie in the Almightie.
Tādēļ, gudrie vīri, klausāties mani. Nevar būt, ka Dievs ir ļauns un tas Visuvarenais netaisns.
11 For he will render vnto man according to his worke, and cause euery one to finde according to his way.
Jo Viņš cilvēkam maksā pēc viņa darba, un ikkatram liek klāties pēc viņa gājuma.
12 And certainely God will not do wickedly, neither will the Almightie peruert iudgement.
Patiesi, Dievs nedara ļauna, un tas Visuvarenais nepārgroza tiesu!
13 Whome hath he appointed ouer the earth beside him selfe? or who hath placed the whole worlde?
Kam pasaule ir pavēlēta, ja ne Viņam, un kas ir radījis visu zemi?
14 If he set his heart vpon man, and gather vnto him selfe his spirit and his breath,
Ja Viņš Savu sirdi grieztu uz Sevi pašu vien, un Savu garu un Savu dvašu ņemtu pie Sevis:
15 All flesh shall perish together, and man shall returne vnto dust.
Tad visa miesa kopā mirtu, un cilvēks taptu atkal par pīšļiem.
16 And if thou hast vnderstanding, heare this and hearken to the voyce of my wordes.
Ja nu tev ir saprašana, klausi to, ņem vērā manas valodas balsi.
17 Shal he that hateth iudgement, gouerne? and wilt thou iudge him wicked that is most iust?
Vai jel, kas taisnību ienīst, varēs vadīt? Kā tad tev bija tiesāt to Vistaisnāko?
18 Wilt thou say vnto a King, Thou art wicked? or to princes, Ye are vngodly?
Viņu, kas uz ķēniņu var sacīt: tu netikli, un uz valdnieku: tu blēdi;
19 How much lesse to him that accepteth not the persons of princes, and regardeth not the rich, more then the poore? for they be all the worke of his handes.
Kas neuzlūko valdnieku vaigu un neieredz bagātus vairāk nekā nabagus, jo tie visi ir Viņa roku darbs.
20 They shall die suddenly, and the people shalbe troubled at midnight, and they shall passe foorth and take away the mightie without hand.
Acumirklī tie nomirst, un nakts vidū tautas top iztrūcinātas un iet bojā, un varenie top aizrauti un ne caur cilvēka roku.
21 For his eyes are vpon the wayes of man, and he seeth all his goings.
Jo Viņa acis skatās uz cilvēka ceļiem, un Viņš redz visus viņa soļus.
22 There is no darkenesse nor shadowe of death, that the workers of iniquitie might be hid therein.
Tumsas nav nedz nāves ēnas, kur ļaundarītāji varētu slēpties.
23 For he will not lay on man so much, that he should enter into iudgement with God.
Viņam cilvēks ilgi nav jāmeklē, ka lai nāk uz tiesu Dieva priekšā.
24 He shall breake the mightie without seeking, and shall set vp other in their stead.
Viņš satriec varenos bez izmeklēšanas un ieceļ citus viņu vietā.
25 Therefore shall he declare their works: he shall turne the night, and they shalbe destroyed.
Tāpēc ka Viņš zina viņu darbus, Viņš tos apgāž naktī, ka tie top satriekti.
26 He striketh them as wicked men in the places of the seers,
Viņš tos šausta kā bezdievīgus, tādā vietā, kur visi redz.
27 Because they haue turned backe from him, and would not consider all his wayes:
Tāpēc ka tie no Viņa atkāpušies un nav apdomājuši visus Viņa ceļus.
28 So that they haue caused the voyce of the poore to come vnto him, and he hath heard the cry of the afflicted.
Ka nabaga brēkšanai bija jānāk pie Viņa, un bēdīgā kliegšanu Viņš paklausīja.
29 And when he giueth quietnesse, who can make trouble? and when he hideth his face, who can beholde him, whether it be vpon nations, or vpon a man onely?
Kad Viņš dod mieru, kas tad pazudinās? Kad Viņš Savu vaigu apslēpj, kas Viņu skatīs? Tā tas ir ar tautām, tā ar ikvienu cilvēku,
30 Because the hypocrite doeth reigne, and because the people are snared.
Lai nelieša cilvēks nevalda un tautai nav par valgiem.
31 Surely it appertaineth vnto God to say, I haue pardoned, I will not destroy.
Jo uz Dievu jāsaka: man bija jācieš, es vairs negrēkošu.
32 But if I see not, teach thou me: if I haue done wickedly, I will doe no more.
Ko es neredzu, to māci tu man; ja esmu darījis netaisnību, tad to vairs nedarīšu.
33 Wil he performe the thing through thee? for thou hast reproued it, because that thou hast chosen, and not I. now speake what thou knowest.
Vai Dievs lai atlīdzina pēc tava prāta? Jo tu neesi mierā! tad spriedi tu, ne es! Un ko tu taču māki sacīt!
34 Let men of vnderstanding tell me, and let a wise man hearken vnto me.
Prātīgi ļaudis man sacīs, un ikviens gudrs vīrs, kas uz mani klausījies:
35 Iob hath not spoken of knowledge, neyther were his wordes according to wisedome.
Ījabs runājis neprazdams, un viņa vārdi nav bijuši gudri.
36 I desire that Iob may be tryed, vnto the ende touching the answeres for wicked men.
Kaut Ījabs taptu pārbaudīts līdz galam, ka viņš runā, kā bezdievīgi ļaudis.
37 For he addeth rebellion vnto his sinne: he clappeth his handes among vs, and multiplieth his wordes against God.
Jo viņš krauj grēku uz grēku, viņš mūsu priekšā zaimo un runā daudz pret to stipro Dievu. -