Job 3
1 Afterward Iob opened his mouth, and cursed his day.
Pēc tam Ījabs atdarīja savu muti un nolādēja savu dienu. Un Ījabs iesāka un sacīja:
2 And Iob cryed out, and sayd,
Tā diena lai pazūd, kur esmu dzimis,
3 Let the day perish, wherein I was borne, and the night when it was sayde, There is a man childe conceiued.
Un tā nakts, kur sacīja: puisītis ieņemts.
4 Let that day bee darkenesse, let not God regarde it from aboue, neyther let the light shine vpon it,
Šī diena lai paliek tumša, lai Dievs no augšienes pēc viņas nevaicā, un spožums pār viņu lai nespīd.
5 But let darkenesse, and the shadowe of death staine it: let the cloude remayne vpon it, and let them make it fearefull as a bitter day.
Tumsa un nāves ēna lai viņu aizņem, padebeši lai viņu apklāj un kas vien dienu aptumšo, lai viņu biedē.
6 Let darkenesse possesse that night, let it not be ioyned vnto the dayes of the yeere, nor let it come into the count of the moneths.
Šo nakti lai tumsa apņem, ka tā starp gada dienām nepriecājās, lai viņa nenāk mēnešu skaitā.
7 Yea, desolate be that night, and let no ioy be in it.
Redzi, šī nakts lai paliek neauglīga, ka tanī nenotiek gavilēšana.
8 Let them that curse the day, (being readie to renue their mourning) curse it.
Lai dienu lādētāji to nolād, tie, kas māk Levijatanu uzrīdīt.
9 Let the starres of that twilight be dimme through darkenesse of it: let it looke for light, but haue none: neither let it see the dawning of the day,
Lai viņas rīta zvaigznes top aptumšotas, lai viņa gaida uz gaismu, bet nekā, un lai viņa neredz ausekļa spīdumu.
10 Because it shut not vp the dores of my mothers wombe: nor hid sorowe from mine eyes.
Tāpēc ka tā manām miesām durvis nav aizslēgusi, un bēdas nav noslēpusi priekš manām acīm.
11 Why died I not in the birth? or why dyed I not, when I came out of the wombe?
Kāpēc es neesmu nomiris mātes miesās un bojā gājis, kad no miesām iznācu?
12 Why did the knees preuent me? and why did I sucke the breasts?
Kāpēc esmu likts klēpī un kāpēc pie krūtīm, ka man bija zīst?
13 For so shoulde I now haue lyen and bene quiet, I should haue slept then, and bene at rest,
Jo tad es gulētu un būtu klusu, tad es gulētu, un man būtu dusa,
14 With the Kings and counselers of the earth, which haue buylded themselues desolate places:
Līdz ar ķēniņiem un runas kungiem virs zemes, kas sev kapu vietas uztaisījuši,
15 Or with the princes that had golde, and haue filled their houses with siluer.
Vai ar lieliem kungiem, kam zelts bijis, kas savus namus ar sudrabu pildījuši;
16 Or why was I not hid, as an vntimely birth, either as infants, which haue not seene the light?
Vai kā norakts nelaikā dzimis bērns es nebūtu nekas, tā kā bērniņi, kas nav redzējuši gaismas.
17 The wicked haue there ceased from their tyrannie, and there they that laboured valiantly, are at rest.
Tur bezdievīgie stājās no trakošanas, un tur dus, kam spēks noguris;
18 The prisoners rest together, and heare not the voyce of the oppressour.
Tur cietumnieki visi līdzi ir mierā, tie nedzird dzinēja balsi;
19 There are small and great, and the seruant is free from his master.
Tur ir mazs un liels, un kalps ir vaļā no sava kunga.
20 Wherefore is the light giuen to him that is in miserie? and life vnto them that haue heauie hearts?
Kāpēc (Dievs) dod bēdīgam gaismu un dzīvību tiem, kam noskumusi sirds,
21 Which long for death, and if it come not, they would euen search it more then treasures:
Kas pēc nāves ilgojās, bet tā nenāk, un rok pēc tās vairāk nekā pēc mantām,
22 Which ioy for gladnes, and reioyce, when they can finde the graue.
Kas priecātos un gavilētu, kas līksmotos, kad kapu atrastu -
23 Why is the light giuen to the man whose way is hid, and whom God hath hedged in?
Vīram, kam ceļš ir apslēpts, un ko Dievs visapkārt apspiedis?
24 For my sighing commeth before I eate, and my roarings are powred out like the water.
Jo maizes vietā man ir nopūtas, un mana kaukšana izgāzās kā ūdens.
25 For the thing I feared, is come vpon me, and the thing that I was afraid of, is come vnto me.
Jo briesmas, ko bijos, man uzgājušas, un no kā man bija bail, tas man uznācis.
26 I had no peace, neither had I quietnesse, neither had I rest, yet trouble is come.
Man nav miera, man nav dusas, es nedabūju atpūsties, un bēdas nāk uz bēdām.
