Job 23
1 Bvt Iob answered and sayd,
Bet Ījabs atbildēja un sacīja:
2 Though my talke be this day in bitternes, and my plague greater then my groning,
Vēl šodien man jātiepjas manās vaimanās, tā roka uz manis ir smagāka, nekā manas nopūtas.
3 Would God yet I knew how to finde him, I would enter vnto his place.
Ak kaut es Viņu zinātu atrast un varētu aiztikt līdz Viņa krēslam.
4 I would pleade the cause before him, and fill my mouth with arguments.
Es Viņam liktu priekšā savu lietu un raudzītu pierādīt savu taisnību.
5 I would knowe the wordes, that he would answere me, and would vnderstand what he would say vnto me.
Es gribētu dzirdēt tos vārdus, ko Viņš man atbildētu, un vērā ņemt, ko Viņš man sacītu:
6 Would he plead against me with his great power? No, but he would put strength in me.
Vai Viņš pēc Sava lielā spēka ar mani tiesāsies? Nē, Viņš klausīsies uz mani.
7 There the righteous might reason with him, so I shoulde be deliuered for euer from my Iudge.
Tad taisns ar Viņu tiesātos, un es mūžam taptu izglābts no sava soģa.
8 Behold, if I go to the East, he is not there: if to the West, yet I can not perceiue him:
Bet, ja es eju pret rītiem, tad Viņa tur nav, ja eju pret vakariem, tad Viņu nemanu.
9 If to the North where he worketh, yet I cannot see him: he wil hide himselfe in the South, and I cannot beholde him.
Ja Viņš ziemeļos dara Savu darbu, tad es Viņu neraugu, ja Viņš nogriežas uz dienasvidu, tad es Viņu neredzu.
10 But he knoweth my way, and trieth mee, and I shall come forth like the gold.
Bet Viņš zina manu ceļu; ja Viņš mani pārbaudītu, tad es taptu atrasts kā zelts.
11 My foote hath followed his steps: his way haue I kept, and haue not declined.
Mana kāja turējās Viņa pēdās, es Viņa ceļu esmu sargājis un neesmu atkāpies.
12 Neyther haue I departed from the commandement of his lippes, and I haue esteemed the words of his mouth more then mine appointed foode.
No Viņa lūpu pavēles es neesmu atkāpies, Viņa mutes vārdus es vairāk esmu glabājis nekā savu padomu.
13 Yet he is in one minde, and who can turne him? yea, he doeth what his minde desireth.
Bet kad Viņš uz ko pastāv, kas Viņu novērsīs? Ko Viņš grib, to Viņš dara.
14 For he will performe that, which is decreed of me, and many such things are with him.
Jo Viņš izdara, ko Viņš par mani nodomājis, un vēl daudz tādu padomu ir pie Viņa.
15 Therefore I am troubled at his presence, and in considering it, I am afraid of him.
Tādēļ es iztrūcinājos priekš Viņa vaiga; kad es to apdomāju, tad es bīstos Viņa priekšā.
16 For God hath softened mine heart, and the Almightie hath troubled me.
Tas stiprais Dievs manu sirdi darījis bailīgu, un tas Visuvarenais mani iztrūcinājis.
17 For I am not cut off in darknesse, but he hath hid the darkenesse from my face.
Jo tādā tumsībā es vēl neesmu izdeldēts, lai gan tumsa manu vaigu apklājusi.
