Ezra 3
1 And when the seuenth moneth was come, and the children of Israel were in their cities, the people assembled themselues as one man vnto Ierusalem.
Kad nu septītais mēnesis atnāca, un Israēla bērni bija savās pilsētās, tad tie ļaudis sapulcējās Jeruzāleme tā kā viens vienīgs vīrs.
2 Then stoode vp Ieshua rhe sonne of Iozadak, and his brethren the Priests, and Zerubbabel the sonne of Shealtiel, and his brethren, and builded the altar of the God of Israel, to offer burnt offerings thereon, as it is written in ye Lawe of Moses the man of God,
Un Ješuūs, Jocadaka dēls, cēlās ar saviem brāļiem, tiem priesteriem un Zerubabels, Šealtiēļa dēls, ar saviem brāļiem, un uzcēla Israēla Dieva altāri, uz viņa upurēt dedzināmos upurus, kā stāv rakstīts Mozus, Tā Dieva vīra, bauslībā.
3 And they set the altar vpon his bases (for feare was among them, because of the people of those countreis) therefore they offered burnt offrings thereon vnto the Lord, euen burnt offrings in the morning, and at euen.
Un tie uzcēla to altāri savā vietā, gan bīdamies no tās zemes tautām, un uz tā upurēja dedzināmos upurus Tam Kungam, dedzināmos upurus rītos un vakaros,
4 They kept also the feast of the Tabernacles, as it is written, and the burnt offring dayly, by nomber according to the custome day by day,
Un turēja lieveņu svētkus, kā stāv rakstīts, un upurēja ikdienas dedzināmos upurus pēc tā skaita, kā pienācās, ikdienas savus;
5 And afterwarde the continuall bnrnt offring, both in the newe moneths and in all the feast dayes that were consecrate vnto the Lord, and in all the oblations willingly offered vnto the Lord.
Un pēc tam arī tos nemitējamos dedzināmos upurus un kā nākas jaunos mēnešos un visos, Tam Kungam svētītos svētkos un priekš ikviena, kas Tam Kungam atnesa kādu labprātības dāvanu.
6 From the first day of the seuenth moneth began they to offer burnt offrings vnto the Lord: but the foundation of the Temple of the Lord was not layed.
No septītā mēneša pirmās dienas tie iesāka Tam Kungam upurēt dedzināmos upurus; bet Tā Kunga nama pamats vēl nebija likts.
7 They gaue money also vnto the masons, and to the workemen, and meat and drinke, and oyle vnto them of Zidon and of Tyrus, to bring them cedar wood from Lebanon to the sea vnto Iapho, according to the graunt that they had of Cyrus King of Persia.
Un tie deva naudu akmeņu cirtējiem un amatniekiem un ēst un dzert un eļļu Sidoniešiem un Tiriešiem, lai tie vestu ciedru kokus no Lībanus jūrmalā uz Jazu, kā Kirus, Persiešu ķēniņš, tiem bija vēlējis.
8 And in the seconde yeere of their comming vnto the house of God in Ierusalem in the second moneth began Zerubbabel the sonne of Shealtiel, and Ieshua the sonne of Iozadak, and the remnant of their brethren the Priests and the Leuites, and all they that were come out of the captiuitie vnto Ierusalem, and appointed the Leuites from twentie yeere olde and aboue, to set forwarde the worke of the house of the Lord.
Tad nu otrā gadā pēc viņu atnākšanas pie Dieva nama Jeruzālemē, otrā mēnesī, Zerubabels, Šealtiēļa dēls, un Ješuūs, Jocadaka dēls, un tie atlikušie no viņu brāļiem, priesteri un leviti un visi, kas no cietuma zemes bija pārnākuši Jeruzālemē, iesāka un iecēla tos levitus, kas divdesmit gadus veci un pāri, par uzraugiem pie Tā Kunga nama darba.
9 And Ieshua stood with his sonnes, and his brethren, and Kadmiel with his sonnes, and the sonnes of Iudah together to set forward ye workemen in the house of God, and the sonnes of Henadad with their sonnes, and their brethren the Leuites.
Un Ješuūs, viņa dēli un viņa brāļi, Kadmiēls un viņa dēli, un Jūda dēli stāvēja kā viens vienīgs vīrs, uzraugi būdami pār tiem, kas to darbu pie Tā Kunga nama darīja, tāpat Henadada bērni, viņu dēli un viņu brāļi, tie leviti.
10 And when the builders layed the foundation of the Temple of the Lord, they appoynted the Priestes in their apparel with trumpets, and the Leuites the sonnes of Asaph with cymbales, to prayse the Lord, after the ordinance of Dauid King of Israel.
Kad nu tie amatnieki Tā Kunga namam lika pamatu, tad nostādīja priesterus amata drēbēs ar bazūnēm un levitus, Asafa dēlus, ar pulkstenīšiem, To Kungu teikt ar Dāvida, Israēla ķēniņa dziesmām.
11 Thus they sang when they gaue prayse, and when they gaue thankes vnto the Lord, For he is good, for his mercie endureth for euer toward Israel. And all the people shouted with a great shoute, when they praysed the Lord, because the foundation of the house of the Lord was layed.
Un tie dziedāja viens par otru, To Kungu teikdami un slavēdami, ka Tas ir labs, un Viņa žēlastība paliek mūžīgi pār Israēli. Un visi ļaudis gavilēja ar lielu gavilēšanu, To Kungu teikdami, ka pamats bija likts Tā Kunga namam.
12 Many also of the Priests and the Leuites and the chiefe of the fathers, ancient men which had seene the first house, (when the foundation of this house was layed before their eyes) wept with a loud voyce, and many shouted aloud for ioy,
Bet daudz priesteru un levitu un cilts tēvu, kas bija veci, kas bija redzējuši to pirmo namu, kad tie šim namam redzēja pamatu liekam, tad tie raudāja gauži. Bet daudz atkal pacēla savas balsis ar gavilēšanu un ar prieku,
13 So that the people coulde not discerne the sound of the shoute for ioy, from the noyse of the weeping of the people: for the people shouted with a loude crie, and the noyse was heard farre off.
Tā ka tie ļaudis nevarēja izšķirt to gaviļu un prieka balsi no ļaužu raudāšanas, jo tie ļaudis gavilēja ar skaņu gavilēšanu, un tā skaņa bija tālu dzirdama.
