Esther 7
1 So the King and Haman came to banket with the Queene Ester.
Kad nu ķēniņš un Amans nāca pie ķēniņienes Esteres uz dzīrēm,
2 And the King said againe vnto Ester on the second day at the banket of wine, What is thy petition, Queene Ester, that it may be giue thee? and what is thy request? It shalbe euen perfourmed vnto the halfe of the kingdome.
Tad ķēniņš sacīja uz Esteri atkal otrā dienā vīnu dzerot: ko tu lūdzi, ķēniņiene Estere, tas tev taps dots, un ko tu prasi, arī līdz pusvalstij, tam būs notikt.
3 And Ester the Queene answered, and said, If I haue found fauour in thy sight, O King, and if it please the King, let my life be giuen me at my petition, and my people at my request.
Tad ķēniņiene Estere atbildēja: ja es, ķēniņ, žēlastību esmu atradusi tavās acīs, un ja ķēniņam patīk, tad dod man manu dzīvību uz manu lūgšanu un manus ļaudis uz manu prasīšanu.
4 For we are solde, I, and my people, to be destroyed, to be slayne and to perish: but if we were solde for seruants, and for handmaides, I woulde haue helde my tongue: although the aduersarie could not recompense the Kings losse.
Jo mēs esam pārdoti, es un mani ļaudis, ka topam izdeldēti, nokauti un nomaitāti. Ja mēs būtu pārdoti par kalpiem un kalponēm, tad es būtu klusu cietusi; jo nelaime neatsver ķēniņa traucējumu.
5 Then King Ahashuerosh answered, and said vnto the Queene Ester, Who is he? and where is he that presumeth to doe thus?
Tad ķēniņš Ahasverus atbildēja un sacīja uz ķēniņieni Esteri: kas tas tāds un kur ir tas, kas to savā prātā ir apņēmies, tā darīt?
6 And Ester said, The aduersarie and enemie is this wicked Haman. Then Haman was afrayde before the King and the Queene.
Tad Estere atbildēja: tas pretinieks un ienaidnieks ir šis niknais Amans. Tad Amans iztrūcinājās ķēniņa un ķēniņienes priekšā.
7 And the King arose from ye banket of wine in his wrath, and went into the palace garden: but Haman stood vp, to make request for his life to the Queene Ester: for he sawe that there was a mischiefe prepared for him of the King.
Un ķēniņš cēlās savā bardzībā no dzīrēm un gāja uz tā nama dārzu. Un Amans stāvēja un meklēja savu dzīvību no ķēniņienes Esteres, jo viņš redzēja, ka ķēniņš par viņu bija nodomājis nelaimi.
8 And when the King came againe out of the palace garden, into the house where they dranke wine, Haman was fallen vpon the bed whereon Ester sate! therefore the King sayd, Will he force the Queene also before me in the house? As the worde went out of the Kings mouth, they couered Hamans face.
Un ķēniņš griezās atpakaļ no nama dārza uz dzīru namu, un Amans bija nokritis pie tā sēdekļa, uz kā Estere sēdēja. Tad ķēniņš sacīja: vai viņš arī pie ķēniņienes varas darbu grib darīt pie manis namā? Kad šis vārds no ķēniņa mutes izgāja, tad Amanam aizsedza galvu.
9 And Harbonah one of the eunuches, sayde in the presence of the King, Beholde, there standeth yet the tree in Hamans house fiftie cubites hie, which Haman had prepared for Mordecai, that spake good for the King. Then the King sayd, Hang him thereon.
Un Arbonus, viens no ķēniņa kambarjunkuriem, sacīja: redzi, Amana namā stāv koks piecdesmit olektis augstumā, ko Amans cēlis priekš Mardakaju, kas runājis labu priekš ķēniņa. Tad ķēniņš sacīja: pakariet viņu pie tā.
10 So they hanged Haman on the tree, that he had prepared for Mordecai: then was the Kings wrath pacified.
Tad tie pakāra Amanu pie tā koka, ko tas Mardakajam bija licis uzcelt. Tad ķēniņa bardzība nostājās.
