< 2 Chronicles 14 >
1 So Abiiah slept with his fathers, and they buryed him in the citie of Dauid, and Asa his sonne reigned in his steade: in whose dayes the lande was quiet ten yeere.
Un Abija aizmiga pie saviem tēviem, un to apraka Dāvida pilī; un viņa dēls Asa palika par ķēniņu viņa vietā. Viņa laikā zemei bija miers desmit gadus.
2 And Asa did that was good and right in the eyes of the Lord his God.
Un Asa darīja, kas bija pareizi un Tam Kungam, viņa Dievam, labi patika,
3 For he tooke away the altars of the strange gods and the hie places, and brake downe the images, and cut downe the groues,
Un izdeldēja svešo dievu altārus un elku kalnus un nolauzīja tēlu stabus un nocirta Ašeras.
4 And commanded Iudah to seeke the Lord God of their fathers, and to doe according to the Lawe and the comandement.
Un pavēlēja, lai Jūda meklē To Kungu, savu tēvu Dievu, un dara bauslību un pavēli.
5 And he tooke away out of all the cities of Iudah the hie places, and the images: therefore the kingdome was quiet before him.
Un viņš izdeldēja no visām Jūda pilsētām elku kalnus un dievekļus, jo valsts apakš viņa bija mierā.
6 He built also strong cities in Iudah, because the lande was in rest, and he had no warre in those yeeres: for the Lord had giuen him rest.
Viņš arī uzcēla stipras pilsētas iekš Jūda, jo zeme bija mierā, un tanīs gados karš pret viņu nebija, jo Tas Kungs viņam deva mieru.
7 Therefore he saide to Iudah, Let vs builde these cities and make walles about, and towers, gates, and barres, whiles the lande is before vs: because we haue sought the Lord our God, we haue sought him, and he hath giuen vs rest on euery side: so they built and prospered.
Un viņš sacīja uz Jūdu: uzcelsim šīs pilsētas un mūrēsim mūrus apkārt un torņus, un taisīsim vārtus un aizšaujamos; vēl tā zeme mums pieder; jo mēs To Kungu, savu Dievu, esam meklējuši, mēs esam meklējuši, un viņš mums visapkārt devis mieru. Tā tie būvēja un tiem labi izdevās.
8 And Asa had an armie of Iudah that bare shieldes and speares, three hundreth thousande, and of Beniamin that bare shieldes and drewe bowes, two hundreth and foure score thousande: all these were valiant men.
Un Asam bija karaspēks, trīssimt tūkstoši no Jūda ar šķēpiem un priekšturamām bruņām, un no Benjamina divsimt astoņdesmit tūkstoši ar priekšturamām bruņām un stopiem, šie visi bija stipri varoņi.
9 And there came out against them Zerah of Ethiopia with an hoste of ten hundreth thousande, and three hundreth charets, and came vnto Mareshah.
Un pret tiem cēlās Zerus, Moru ķēniņš, ar karaspēku, ar tūkstoš reiz tūkstošiem un ar trīs simt ratiem, un atnāca līdz Marezai.
10 Then Asa went out before him, and they set the battell in aray in the valley of Zephathah beside Mareshah.
Bet Asa tiem izgāja pretī, un tie nostājās uz kauju Cevatas ielejā pie Marezas.
11 And Asa cryed vnto the Lord his God, and saide, Lord, it is nothing with thee to helpe with many, or with no power: helpe vs, O Lord our God: for we rest on thee, and in thy Name are we come against this multitude: O Lord, thou art our God, let not man preuaile against thee.
Un Asa piesauca To Kungu, savu Dievu, un sacīja: Kungs, neviena nav kā Tu, kas var palīdzēt nespēcīgam pret stipro. Palīdzi mums, Kungs, mūsu Dievs, jo mēs paļaujamies uz Tevi un Tavā vārdā esam nākuši pret šo lielo pulku. Kungs! Tu esi mūsu Dievs, pret Tevi neviens cilvēks neko neiespēj.
12 So the Lord smote the Ethiopians before Asa and before Iudah, and the Ethiopians fled.
Un Tas Kungs sita tos Moru ļaudis priekš Asas un priekš Jūda, un tie Moru ļaudis bēga.
13 And Asa and the people that was with him, pursued them vnto Gerar. And the Ethiopians hoste was ouerthrowen, so that there was no life in them: for they were destroyed before the Lord and before his hoste: and they caryed away a mightie great spoyle.
Bet Asa un tie ļaudis, kas pie tā bija, tiem dzinās pakaļ līdz Ģerarai, un tie Moru ļaudis krita, ka neviens no tiem nepalika dzīvs; jo tie tapa satriekti priekš Tā Kunga un priekš viņa kara spēka, un viņi dabūja ļoti daudz laupījuma.
14 And they smote all the cities rounde about Gerar: for the feare of the Lord came vpon them, and they spoyled all the cities, for there was exceeding much spoyle in them.
Un viņi kāva visas pilsētas ap Ģeraru, jo bailes no Tā Kunga bija uz tiem nākušas; un tie aplaupīja visas pilsētas, tāpēc ka tur bija daudz laupījuma.
15 Yea, and they smote the tents of cattel, and carried away plentie of sheepe and camels, and returned to Ierusalem.
Tie kāva arī lopu teltis un aizveda avis un kamieļus, lielu pulku, un pārnāca atkal Jeruzālemē.