Joshua 8
1 The Lord said to Joshua, “Don't be afraid or downhearted! Take all the fighting men with you and attack Ai, for I'm handing over to you the king of Ai, his people, his town, and his land.
Tad Tas Kungs sacīja uz Jozua: nebīsties un nebaiļojies! Ņem līdz visus karavīrus un celies pret Aju; redzi, Es esmu devis tavā rokā Ajas ķēniņu un viņa ļaudis, viņa pilsētu un viņa zemi.
2 You will do to Ai and its king what you did to Jericho and its king. However, this time you may keep for yourselves the plunder and the livestock. Set up an ambush behind the town.”
Un dari Ajai un viņas ķēniņam, kā tu esi darījis Jērikum un viņa ķēniņam, tikai lai jūs viņas laupījumu un viņas lopus priekš sev ņemat. Liec citiem paslēpties aiz pilsētas.
3 So Joshua and all the people got ready to attack Ai. He chose thirty thousand of his best fighting men and sent them out at night.
Tad Jozuas un visi karavīri cēlās, iet uz Aju, un Jozuas izlasīja trīsdesmit tūkstošus spēcīgu un stipru vīru, un tos izsūtīja naktī,
4 He ordered them, “You lie in ambush behind the town, not far away. All of you need to be ready.
Un tiem pavēlēja sacīdams: raugāt, jums pret to pilsētu būs paslēpties aiz pilsētas; neturaties visai tālu no pilsētas un esiet visi gatavi.
5 When I and the rest of the men with me approach the town, the defenders will run out to attack us just like before, and we'll run away from them.
Es tad un visi tie ļaudis, kas pie manis, pieiesim pie pilsētas, un kad tie izies mums pretī tā kā pirmo reiz, tad mēs no viņiem bēgsim.
6 They'll chase after us as we draw them away from the town, because they'll say to each other, ‘They're running away from us just like before.’
Lai tie tad nāk ārā mums pakaļ, kamēr mēs tos no pilsētas atšķiram, jo tie sacīs: viņi bēg mūsu priekšā, tā kā pirmo reiz, - un mēs bēgsim no viņiem.
7 While we're running away from them, you will get up from your ambush positions and take the town for the Lord God will hand it over to you.
Bet jūs ceļaties no tās vietas, kur bijāt slēpušies, un uzņemat to pilsētu, jo Tas Kungs, jūsu Dievs, to devis jūsu rokā.
8 Once you've captured the town, set it on fire, as the Lord has instructed. Now follow your orders.”
Un kad jūs to pilsētu esat uzņēmuši tad jums to pilsētu būs sadedzināt ar uguni, pēc Tā Kunga vārda jums būs darīt; redziet, es jums to esmu pavēlējis.
9 Joshua sent them out, and they went to lie in ambush between Bethel and the west side of Ai. But that night Joshua stayed with the people in the camp.
Tā Jozuas tos izsūtīja. Un tie gāja paslēpties un turējās starp Bēteli un Aju, Ajai pret vakariem, bet Jozuas palika to nakti pie tiem ļaudīm.
10 Early the next morning Joshua got up early and gathered the people and went up to attack Ai, accompanied by the elders of Israel.
Un Jozuas cēlās no rīta agri un pārlūkoja tos ļaudis, un viņš un Israēla vecaji cēlās tiem ļaudīm priekšā pret Aju.
11 All the fighting men who were with him approached the front of the town, and camped there on the north side, with a valley between them and Ai.
Tā līdz arīdzan visi karavīri, kas pie tā bija, cēlās un piegāja un nāca pret to pilsētu un apmetās pret ziemeļa pusi no Ajas, un tur bija ieleja starp tiem un Aju.
12 He took about five thousand men and had them lie in ambush between Bethel and Ai, to the west of the town.
Un viņš ņēma kādus piectūkstoš vīrus un tiem lika paslēpties starp Bēteli un Aju, pilsētai pret vakariem.
13 So the army took up their positions—the main army to the north of the town, and the ambush to the west. Joshua went that night to the valley.
Un tie nostādīja tos ļaudis, visu to lēģeri, kas bija pret pilsētas ziemeļa pusi, un viņa pakaļējo pulku pret pilsētas vakara pusi, un Jozuas tanī naktī nogāja pašā ielejā.
14 As soon as the king of Ai saw the situation, he and all his men rushed out early in the morning to attack the Israelites where they had before, at a place overlooking the Jordan valley. He didn't know about the ambush waiting on the other side of the town.
Un kad Ajas ķēniņš to redzēja, tad tie pilsētas vīri steidzās un cēlās no rīta agri un izgāja Israēlim pretī uz kaušanos, viņš un visi viņa ļaudis, norunātā vietā klajuma priekšā, bet viņš nezināja, ka citi bija paslēpušies aiz pilsētas.
15 Joshua and the Israelites allowed themselves to be driven back, and ran away in the direction of the wilderness.
Un Jozuas un viss Israēls izlikās kauti esoši viņu priekšā un bēga pa tuksneša ceļu.
16 All the men of the town were called out to chase after them, and as they pursued Joshua they were drawn father from the town.
Tāpēc visi ļaudis, kas bija pilsētā, tapa sasaukti, ka tiem dzītos pakaļ.
17 There wasn't a man left in Ai and Bethel who didn't go out to chase the Israelites. They left the town wide open as they pursued the Israelites.
Un tie dzinās Jozuam pakaļ un šķīrās nost no pilsētas, un tur neatlika neviena vīra Ajā un Bētelē, kas nebūtu izgājis Israēlim pakaļ, un tie pameta pilsētu atvērtu un dzinās Israēlim pakaļ.
18 Then the Lord told Joshua, “Hold up the spear in your hand and point it at Ai, because I'm giving it to you.” So Joshua held up the spear in his hand and pointed it at the town.
Tad Tas Kungs sacīja uz Jozua: izstiep to šķēpu, kas tavā rokā, pret Aju, jo Es to došu tavā rokā. Tad Jozuas izstiepa to šķēpu, kas bija viņa rokā, pret to pilsētu.
19 As soon as they saw this signal the men lying in ambush got up and rushed into the town. They captured it, and quickly set it on fire.
Tad tie, kas bija paslēpušies, tūdaļ cēlās no savas vietas un skrēja, kad viņš savu roku izstiepa, un nāca pilsētā un to uzņēma un steidzās un iededzināja to pilsētu ar uguni.
20 When the men of Ai looked back they saw the smoke rising up into the sky from the town. They had nowhere to run to, because the Israelites who had been running away towards the wilderness now turned on their pursuers.
Kad nu Ajas ļaudis atpakaļ griezās, tad tie skatījās, un redzi, pilsētas dūmi cēlās pret debesi, un tie nespēja nekur bēgt, ne šurp, ne turp, jo tie ļaudis, kas uz tuksnesi bēga, griezās atpakaļ pret tiem, kas dzinās pakaļ.
21 For when Joshua and the Israelites saw that the ambush group had captured the town, and that smoke was rising from it, they turned around and attacked the men of Ai.
Jo kad Jozuas un viss Israēls redzēja, ka tie, kas bija paslēpušies, pilsētu bija uzņēmuši un ka pilsētas dūmi cēlās, tad viņi arīdzan griezās atpakaļ un kāva Ajas vīrus.
22 The men from the ambush also came from the town and attacked them, so they were caught on the middle, with the Israelites on both sides. The Israelites cut them down—not a single man survived or got away.
Un tad arī tie no pilsētas nāca ārā viņiem pretī, tā ka tie bija vidū starp Israēli, šie no tejienes un viņi no turienes, un tie tos kāva, kamēr neviens no tiem neatlika nedz izbēga.
23 Only the king of Ai was captured alive, and he was brought before Joshua.
Bet Ajas ķēniņu tie sagūstīja dzīvu un veda pie Jozuas.
24 When the Israelites had finished killing the men of Ai who had chased them towards the wilderness—once they had all been cut down by the sword—the whole Israelite army returned to the town and killed everyone living there.
Un kad Israēls bija nokāvis visus Ajas iedzīvotājus, laukā un tuksnesī, uz kurieni tie viņiem bija dzinušies pakaļ, un kad tie visi caur zobena asmeni bija krituši līdz pēdīgam, tad viss Israēls griezās atpakaļ uz Aju, un to sita ar zobena asmeni.
25 Those who were killed that day numbered twelve thousand, men and women—all the inhabitants of Ai.
Un visi, kas tai dienā krita, vīri un sievas, bija divpadsmit tūkstoši; tie bija visi Ajas ļaudis.
26 For Joshua had continued to hold up his spear until all the people of Ai had been destroyed.
Un Jozuas neatvilka savu roku, ko viņš ar šķēpu bija izstiepis, tiekams viņš nebija izdeldējis visus Ajas iedzīvotājus.
27 Only the livestock and plunder were taken from the town by the Israelites, as the Lord had instructed Joshua.
Tikai lopus un pilsētas laupījumu Israēls laupīja priekš sevis pēc Tā Kunga vārda, ko viņš Jozuam bija pavēlējis.
28 So Joshua burned the town of Ai, making it permanently into a heap of ruins where no one lives to this very day.
Un Jozuas sadedzināja Aju un to padarīja par mūžīgu postažas vietu līdz šai dienai.
29 He killed the king of Ai and hung his body on a tree until evening. When the sun went down Joshua ordered the body taken down. They threw it down in front of the entrance to the town gate and piled a heap of rocks over it which is still there today.
Un Ajas ķēniņu viņš pakāra pie koka līdz vakaram, un kad saule nogāja, Jozuas pavēlēja, viņa miesas noņemt no koka, un tie viņu nometa pie pilsētas vārtiem un uzkrāva pār viņu lielu akmeņu kopu līdz šai dienai.
30 Then Joshua built an altar on Mount Ebal for the Lord, the God of Israel.
Tad Jozuas uztaisīja altāri Tam Kungam, Israēla Dievam, Ebala kalnā,
31 He did what Moses, the servant of the Lord, had told the Israelites to do, as recorded in the book of the Law of Moses: an altar of uncut stones which no one has worked with iron tools. On the altar they made burnt offerings and friendship offerings to the Lord.
Tā kā Mozus, Tā Kunga kalps, Israēla bērniem bija pavēlējis, kā Mozus bauslības grāmatā stāv rakstīts, altāri no veseliem akmeņiem, kur dzelzs ierocis nebija pielikts, un uz tā tie upurēja Tam Kungam dedzināmos upurus un upurēja arī pateicības upurus.
32 There in the presence of the Israelites, Joshua inscribed on the stones a copy of the Law of Moses.
Un viņš rakstīja uz tiem akmeņiem norakstu no Mozus bauslības, ko šis bija rakstījis priekš Israēla bērniem.
33 All the Israelites, the elders, the officers, and the judges stood in two groups facing each other with the priests, the Levites, and the Ark of the Lord's Agreement between them. (Included were the foreigners as well as the native born.) Half of them stood in front of Mount Gerizim, and half in front of Mount Ebal, just as Moses had ordered, for the blessing of the people this first time.
Un viss Israēls ar saviem vecajiem un virsniekiem un soģiem stāvēja abējos šķirsta sānos pretim tiem priesteriem un Levitiem, kas Tā Kunga derības šķirstu nesa, gan svešinieki, gan pašu ļaudis, viena puse pret Gerizim kalnu un otra puse pret Ebalkalnu, tā kā Mozus, Tā Kunga kalps, iepriekš bija pavēlējis, tos ļaudis svētīt.
34 Then Joshua read out the whole Law—all the blessings and curses recorded in the book of the Law.
Un pēc tam viņš izlasīja visus bauslības vārdus, svētību un lāstu, kā bauslības grāmatā stāv rakstīts.
35 Joshua read out every word of Moses' instruction to the whole Israelite assembly, including the women, the children, and the foreigners who lived among them.
Tur nebija neviena vārda no visiem, cik Mozus bija pavēlējis, ko Jozuas nebūtu izlasījis priekš visas Israēla draudzes un tām sievām un tiem bērniņiem un tiem svešiniekiem, kas staigāja viņu vidū.
