< Romans 2 >
1 Wherefore thou art inexcusable, O man, whosoever thou art that judgest. For wherein thou judgest another, thou condemnest thyself. For thou dost the same things which thou judgest.
Tāpēc tu, ak cilvēks, esi neaizbildinājams, ikviens, kas tiesā; jo kurā lietā tu otru tiesā, tu pats sevi notiesā, jo tu tās pašas lietas dari, tu tiesātājs.
2 For we know that the judgment of God is, according to truth, against them that do such things.
Bet mēs zinām, ka Dieva sodība tiem tiešām uzies, kas tādas lietas dara.
3 And thinkest thou this, O man, that judgest them who do such things, and dost the same, that thou shalt escape the judgment of God?
Bet vai tu, ak cilvēks, gan domā, ka tu izbēgsi Dieva sodībai, tos tiesādams, kas tādas lietas dara, un pats tās darīdams?
4 Or despisest thou the riches of his goodness, and patience, and longsuffering? Knowest thou not, that the benignity of God leadeth thee to penance?
Jeb vai tu nicini Viņa laipnības un pacietības un lēnprātības bagātību, nezinādams, ka Dieva laipnība tevi vada uz atgriešanos no grēkiem?
5 But according to thy hardness and impenitent heart, thou treasurest up to thyself wrath, against the day of wrath, and revelation of the just judgment of God.
Bet tu pēc savas cietas un neatgriezīgas sirds sev pašam krājies par mantu dusmību uz dusmības dienu, kad Dievs parādīs taisnu spriedumu,
6 Who will render to every man according to his works.
Kas ikvienam atmaksās pēc viņa darbiem:
7 To them indeed, who according to patience in good work, seek glory and honour and incorruption, eternal life: (aiōnios )
Tiem, kas pastāvīgi labā darbā godu un slavu un neiznīcību meklē - mūžīgu dzīvošanu; (aiōnios )
8 But to them that are contentious, and who obey not the truth, but give credit to iniquity, wrath and indignation.
Bet tiem, kas ir rējēji un nepaklausa patiesībai, bet paklausa netaisnībai - dusmību un bardzību.
9 Tribulation and anguish upon every soul of man that worketh evil, of the Jew first, and also of the Greek.
Bēdas un izbailes ikkatrai cilvēka dvēselei, kas ļaunu dara, papriekš Jūdam un arī Grieķim;
10 But glory, and honour, and peace to every one that worketh good, to the Jew first, and also to the Greek.
Bet gods un slava un miers ikkatram, kas labu dara, papriekš Jūdam un arī Grieķim.
11 For there is no respect of persons with God.
Jo Dievs neuzlūko cilvēka vaigu.
12 For whosoever have sinned without the law, shall perish without the law; and whosoever have sinned in the law, shall be judged by the law.
Jo kas bez bauslības grēkojuši, tie arī bez bauslības pazudīs; un kas apakš bauslības grēkojuši, tie pēc bauslības taps tiesāti -
13 For not the hearers of the law are just before God, but the doers of the law shall be justified.
(Jo ne bauslības klausītāji Dieva priekšā taisni, bet bauslības darītāji taps taisnoti.
14 For when the Gentiles, who have not the law, do by nature those things that are of the law; these having not the law are a law to themselves:
Jo ja tie pagāni, kam bauslības nav, no savas dabas dara pēc bauslības, tad šie, kam bauslības nav, paši sev ir par bauslību.
15 Who shew the work of the law written in their hearts, their conscience bearing witness to them, and their thoughts between themselves accusing, or also defending one another,
Tie tad parāda, bauslības darbu esam ierakstītu viņu sirdīs caur to, ka viņu zināma sirds tiem liecību dod, un tās domas savā starpā vai apsūdzēs, vai arī aizbildinās, ) -
16 In the day when God shall judge the secrets of men by Jesus Christ, according to my gospel.
Tanī dienā, kad Dievs cilvēku noslēpumus tiesās pēc mana evaņģēlija caur Jēzu Kristu.
17 But if thou art called a Jew and restest in the law, and makest thy boast of God,
Raugi, tu saucies Jūds un paļaujies uz bauslību un lielies ar Dievu
18 And knowest his will, and approvest the more profitable things, being instructed by the law,
Un zini Viņa prātu, un bauslībā mācīts izšķīri, kas labs un kas ļauns;
19 Art confident that thou thyself art a guide of the blind, a light of them that are in darkness,
Un tu ņemies akliem būt vadonis un gaišums tiem, kas ir tumsībā,
20 An instructor of the foolish, a teacher of infants, having the form of knowledge and of truth in the law.
Neprātīgiem pamācītājs un nejēgām mācītājs, kam ir atzīšanas un patiesības raksts bauslībā.
21 Thou therefore that teachest another, teachest not thyself: thou that preachest that men should not steal, stealest:
Tad nu citu mācīdams pats sevi nemāci. Tu sludini, ka nebūs zagt, pats zodz.
22 Thou that sayest, men should not commit adultery, committest adultery: thou that abhorrest idols, committest sacrilege:
Tu saki, ka nebūs laulību pārkāpt, pats laulību pārkāpi. Tu elkadievus turi negantus, pats esi svētuma laupītājs.
23 Thou that makest thy boast of the law, by transgression of the law dishonourest God.
Tu lielies ar bauslību, pats Dievu pulgo caur bauslības pārkāpšanu.
24 (For the name of God through you is blasphemed among the Gentiles, as it is written.)
Jo Dieva vārds jūsu dēļ top zaimots pagānu starpā, itin kā ir rakstīts.
25 Circumcision profiteth indeed, if thou keep the law; but if thou be a transgressor of the law, thy circumcision is made uncircumcision.
Jo apgraizīšana gan ir derīga, ja tu bauslību dari; bet ja esi bauslības pārkāpējs, tad tavs apgraizījums ir tapis par priekšādu.
26 If, then, the uncircumcised keep the justices of the law, shall not this uncircumcision be counted for circumcision?
Ja nu priekšāda bauslības likumus tur, vai tad viņu priekšāda netaps turēta par apgraizījumu?
27 And shall not that which by nature is uncircumcision, if it fulfill the law, judge thee, who by the letter and circumcision art a transgressor of the law?
Un tad tā priekšāda, kas no dabas tāda ir un bauslību tur, tiesās tevi, kas pie raksta un apgraizīšanas esi bauslības pārkāpējs.
28 For it is not he is a Jew, who is so outwardly; nor is that circumcision which is outwardly in the flesh:
Jo tas nav Jūds, kas no ārienes tāds ir; nedz tā ir apgraizīšana, kas no ārienes pie miesas.
29 But he is a Jew, that is one inwardly; and the circumcision is that of the heart, in the spirit, not in the letter; whose praise is not of men, but of God.
Bet tas ir Jūds, kas no iekšienes tāds, un tā ir sirds apgraizīšana, kas garā un ne rakstā; tam ir teikšana ne no cilvēkiem, bet no Dieva.