Psalms 9
1 Unto the end, for the hidden things of the Son. A psalm for David. I will give praise to thee, O Lord, with my whole heart: I will relate all thy wonders.
Dāvida dziesma, dziesmu vadonim, pēc „mūt-laben.“Es pateikšos Tam Kungam no visas sirds, es sludināšu visus Tavus brīnumus.
2 I will be glad and rejoice in thee: I will sing to thy name, O thou most high.
Es priecāšos iekš Tevis un līksmošos, es dziedāšu Tavam Vārdam, ak Visuaugstākais.
3 When my enemy shall be turned back: they shall be weakened and perish before thy face.
Ka mani ienaidnieki ir griezušies atpakaļ, krituši un bojā gājuši Tavā priekšā.
4 For thou hast maintained my judgment and my cause: thou hast sat on the throne, who judgest justice.
Jo Tu esi iztiesājis manu tiesu un manu tiesas lietu, Tu sēdi uz Sava godības krēsla, taisns soģis.
5 Thou hast rebuked the Gentiles, and the wicked one hath perished: thou hast blotted out their name for ever and ever.
Tu rāji pagānus un nomaitā bezdievīgo, viņu vārdu Tu izdeldi mūžīgi mūžam,
6 The swords of the enemy have failed unto the end: and their cities thou hast destroyed. Their memory hath perished with a noise.
Ienaidnieks pagalam! Mūžīgi izpostīts! Pilsētas Tu esi nopostījis, viņu piemiņa ir iznīkusi līdz ar viņām.
7 But the Lord remaineth for ever. He hath prepared his throne in judgment:
Bet Tas Kungs valda mūžīgi, Savas godības krēslu Viņš sataisījis uz tiesu.
8 And he shall judge the world in equity, he shall judge the people in justice.
Un Viņš tiesās pasauli ar taisnību, un spriedīs par tautām ar patiesību.
9 And the Lord is become a refuge for the poor: a helper in due time in tribulation.
Un Tas Kungs būs patvērums tam nabagam, patvērums bēdu laikā.
10 And let them trust in thee who know thy name: for thou hast not forsaken them that seek thee, O Lord.
Un uz Tevi cerēs, kas Tavu Vārdu pazīst, jo Tu, ak Kungs, neatstāj, kas Tevi meklē.
11 Sing ye to the Lord, who dwelleth in Sion: declare his ways among the Gentiles:
Dziedājiet Tam Kungam, kas Ciānā mājo, sludinājiet tiem ļaudīm Viņa darbus.
12 For requiring their blood he hath remembered the: he hath not forgotten the cry of the poor.
Jo Viņš piemeklē asinis, Viņš tās piemin, Viņš neaizmirst nabaga brēkšanu.
13 Have mercy on me, O Lord: see my humiliation which I suffer from my enemies.
Esi man žēlīgs, ak Kungs, uzlūko manas bēdas, kas man notiek no maniem ienaidniekiem; Tu mani paaugstini no nāves vārtiem.
14 Thou that liftest me up from the gates of death, that I may declare all thy praises in the gates of the daughter of Sion.
Tādēļ es sludināšu visu Tavu slavu Ciānas meitas vārtos, es līksmošos par Tavu pestīšanu.
15 I will rejoice in thy salvation: the Gentiles have stuck fast in the destruction which they have prepared. Their foot hath been taken in the very snare which they hid.
Pagāni nogrimuši tai bedrē, ko tie bija rakuši, viņu kāja ir gūstīta tai tīklā, ko tie bija apslēpuši.
16 The Lord shall be known when he executeth judgments: the sinner hath been caught in the works of his own hands.
Tas Kungs ir parādījies, Viņš tiesu nesis, bezdievīgais ir satīstījies savā roku darbā: (kokļu skaņa. (Sela)
Bezdievīgie griezīsies atpakaļ uz elli, visi pagāni, kas Dievu aizmirst. (Sheol h7585)
18 For the poor man shall not be forgotten to the end: the patience of the poor shall not perish for ever.
Jo nabags nemūžam netaps aizmirsts, un bēdu ļaužu cerība neies bojā ne mūžam.
19 Arise, O Lord, let not man be strengthened: let the Gentiles be judged in thy sight.
Celies, ak Kungs, ka cilvēki nepārvar, lai pagāni top tiesāti priekš Tava vaiga.
20 Appoint, O Lord, a lawgiver over them: that the Gentiles may know themselves to be but men.
Met, ak Kungs, bailību uz tiem, lai pagāni atzīst, ka tie ir cilvēki. (Sela)
