Psalms 60

1 Unto the end, for them that shall be changed, for the inscription of a title, to David himself, for doctrine, When he set fire to Mesopotamia of Syria and Sobal and Joab returned and slew of Edom, in the vale of the saltpits, twelve thousand men. O God, thou hast cast us off, and hast destroyed us; thou hast been angry, and hast had mercy on us.

Dāvida sirds dziesma. Dziedātāju vadonim, iemācīt pēc: „lilija ir liecība“; Kad viņš kāvās ar Sīriešiem no Mezopotamijas un ar Sīriešiem no Cobas, un Joabs nāca atpakaļ un sakāva no Edomiešiem divpadsmit tūkstošus sāls ielejā. Dievs, Tu mūs esi atmetis, izkaisījis, Tu esi bijis dusmīgs, griezies atkal pie mums.

2 Thou hast moved the earth, and hast troubled it: heal thou the breaches thereof, for it has been moved.

Tu zemi esi kustinājis un šķēlis, dziedini viņas plīsumus, jo viņa šaubās.

3 Thou hast shewn thy people hard things; thou hast made us drink wine of sorrow.

Tu Saviem ļaudīm grūtumu esi licis redzēt, ar reibuma vīnu Tu mūs esi dzirdinājis.

4 Thou hast given a warning to them that fear thee: that they may flee from before the bow: That thy beloved may be delivered.

Tiem, kas Tevi bīstas, Tu esi devis karogu, celties patiesības labad. (Sela)

5 Save me with thy right hand, and hear me.

Lai Tavi mīļie taptu atsvabināti, tad palīdzi nu ar Savu labo roku un paklausi mūs!

6 God hath spoken in his holy place: I will rejoice, and I will divide Sichem; and will mete out the vale of tabernacles.

Dievs runā Savā svētā vietā, par to es priecājos; es dalīšu Šehemi un mērošu Sukota ieleju.

7 Galaad is mine, and Manasses is mine: and Ephraim is the strength of my head. Juda is my king:

Gileāds Man pieder, un Manasus Man pieder, un Efraīms ir Manas galvas stiprums, Jūda ir Mans valdības zizlis.

8 Moab is the pot of my hope. Into Edom will I stretch out my shoe: to me the foreigners are made subject.

Moabs ir Mans mazgājamais trauks; Savu kāju Es stiepju pār Edomu; tu, Fīlistu zeme, kliedzi par Mani!

9 Who will bring me into the strong city? who will lead me into Edom?

Kas mani vadīs tai stiprā pilsētā? Kas mani pavadīs līdz Edomam?

10 Wilt not thou, O God, who hast cast us off? and wilt not thou, O God, go out with our armies?

Vai ne tu, Dievs, kas mūs biji atmetis un neizgāji, ak Dievs, ar mūsu karaspēku?

11 Give us help from trouble: for vain is the salvation of man.

Dod mums palīgu bēdu laikā, jo cilvēku pestīšana nav nekas.

12 Through God we shall do mightily: and he shall bring to nothing them that afflict us.

Ar Dievu darīsim stiprus darbus. Viņš samīdīs mūsu pretiniekus.