Proverbs 9
1 Wisdom hath built herself a house, she hath hewn her out seven pillars.
Dieva gudrība ir uztaisījusi savu namu, viņa uzcirtusi savus septiņus pīlārus;
2 She hath slain her victims, mingled her wine, and set forth her table.
Viņa nokāvusi savus kaujamos, jaukusi savu vīnu, ir jau klājusi savu galdu;
3 She hath sent her maids to invite to the tower, and to the walls of the city:
Viņa izsūtījusi savas kalpones; viņa sauc no pilsētas augstākām vietām:
4 Whosoever is a little one, let him come to me. And to the unwise she said:
„Kas nejēga, lai griežas šurp!“kas neprātīgs, uz to viņa saka:
5 Come, eat my bread, and drink the wine which I have mingled for you.
„Nāciet, ēdiet no manas maizes, un dzeriet no vīna, ko esmu jaukusi.
6 Forsake childishness, and live, and walk by the ways of prudence.
Atstājiet nejēdzību, tad dzīvosiet, un staigājiet pa atzīšanas ceļu!“
7 He that teacheth a scorner, doth an injury to himself: and he that rebuketh a wicked man, getteth himself a blot.
Kas smējēju pamāca, tas dabūs kaunu, un kas bezdievīgo pārmāca, apsmieklu.
8 Rebuke not a scorner lest he hate thee. Rebuke a wise man, and he will love thee.
Nepamāci smējēju, ka viņš tevi neienīst; pamāci prātīgo, tas tevi mīlēs.
9 Give an occasion to a wise man, and wisdom shall be added to him. Teach a just man, and he shall make haste to receive it.
Dod prātīgam, tad viņš tiks jo prātīgs, māci taisnu, tad viņš pieaugs mācībā.
10 The fear of the Lord is the beginning of wisdom: and the knowledge of the holy is prudence.
Tā Kunga bijāšana ir gudrības iesākums, un izprast, kas svēts, tā ir atzīšana.
11 For by me shall thy days be multiplied, and years of life shall be added to thee.
Jo caur mani taps daudz tavu dienu un vairosies tev dzīvības gadi.
12 If thou be wise, thou shalt be so to thyself: and if a scorner, thou alone shalt bear the evil.
Ja tu gudrs, tad tu sev gudrs; ja tu smējējs, tad tu viens pats to nesīsi.
13 A foolish woman and clamorous, and full of allurements, and knowing nothing at all,
Nejēdzība ir sieva tītīga, ģeķīga, kas neatjēdz nenieka
14 Sat at the door of her house, upon a seat, in a high place of the city,
Tā sēž sava nama durvīs uz goda krēsla pilsētas augstās vietās,
15 To call them that pass by the way, and go on their journey:
Aicināt tos, kas iet garām pa ceļu, kas staigā savās taisnās tekās.
16 He that is a little one, let him turn to me. And to the fool she said:
Kas nejēga, lai griežas šurp! Un kas neprātīgs, uz to viņa saka:
17 Stolen waters are sweeter, and hid den bread is more pleasant.
„Zagts ūdens ir salds, un slēpta maize garda!“
