Proverbs 3
1 My son, forget not my law, and let thy heart keep my commandments.
Mans bērns, neaizmirsti manu mācību, bet lai tava sirds patur manus baušļus.
2 For they shall add to thee length of days, and years of life and peace.
Jo tie tev pieliks daudz dienu un dzīvības gadus un mieru.
3 Let not mercy and truth leave thee, put them about thy neck, and write them in the tables of thy heart:
Žēlastība un ticība tevi neatstās; sien tos ap savu kaklu un ieraksti tos savas sirds galdiņā;
4 And thou shalt And grace and good understanding before God and men.
Tad tu atradīsi žēlastību un labprātību Dieva un cilvēku acīs.
5 Have confidence in the Lord with all thy heart, and lean not upon thy own prudence.
Paļaujies uz To Kungu no visas savas sirds un nepaļaujies uz savu gudrību.
6 In all thy ways think on him, and he will direct thy steps.
Visos savos ceļos ņem Viņu vērā, tad Viņš darīs līdzenas tavas tekas
7 I Be not wise in thy own conceit: fear God, and depart from evil:
Neesi gudrs savās acīs; bīsties To Kungu un atkāpies no ļauna.
8 For it shall be health to thy navel, and moistening to thy bones.
Tās būs tavai miesai zāles, kas dziedina, un atspirgšana taviem kauliem.
9 Honour the Lord with thy substance, and give him of the first of all thy fruits:
Godā To Kungu no savas mantas, un no visa sava ienākuma pirmajiem,
10 And thy barns shall be filled with abundance, and thy presses shall run over with wine.
Tad tavi šķūņi pildīsies ar pilnību, un tavi vīna spaidi plūdīs no jauna vīna.
11 My son, reject not the correction of the Lord: and do not faint when thou art chastised by him:
Mans bērns, neatmet Tā Kunga pamācīšanu, un lai viņa pārmācīšana tev neriebj;
12 For whom the Lord loveth, he chastiseth: and as a father in the son he pleaseth himself.
Jo ko Tas Kungs mīļo, to Viņš pārmāca, kā tēvs dēlu, pie kā tam labs prāts.
13 Blessed is the man that findeth wisdom and is rich in prudence:
Svētīgs tas cilvēks, kas atradis gudrību, un cilvēks, kam tiek saprašana.
14 The purchasing thereof is better than the merchandise of silver, and her fruit than the chiefest and purest gold:
Viņu mantot ir labāki nekā sudrabu mantot, un viņu krāt labāki nekā spožu zeltu.
15 She is more precious than all riches: and all the things that are desired, are not to be compared with her.
Viņa ir dārgāka pār pērlēm un viss, ko tu kārotos, tai netiek līdzi.
16 Length of days is in her right hand, and in her left hand riches and glory.
Garš mūžs ir viņas labā rokā, un viņas kreisā bagātība un gods.
17 Her ways are beautiful ways, and all her paths are peaceable.
Viņas ceļi ir jauki ceļi, un visas viņas tekas ir miers.
18 She is a tree of life to them that lay hold on her: and he that shall retain her is blessed.
Viņa ir dzīvības koks tiem, kas viņu tver, un kas viņu cieti tur, tas ir laimīgs.
19 The Lord by wisdom hath founded the earth, hath established the heavens by prudence.
Tas Kungs ar gudrību licis pamatus zemei, ar saprašanu viņš sataisījis debesis.
20 By his wisdom the depths have broken out, and the clouds grow thick with dew.
Caur viņa ziņu plūda ūdens plūdi, un padebeši pilēja ar rasu.
21 My son, let not these things depart from thy eyes: keep the law and counsel:
Mans bērns, lai tās neizzūd no tavām acīm, pasargi apdomīgu prātu un samaņu.
22 And there shall be life to thy soul, and grace to thy mouth.
Jo tā būs tavas dvēseles dzīvība un glītums tavam kaklam.
23 Then shalt thou walk confidently in thy way, and thy foot shall not stumble:
Tad tu savu ceļu staigāsi droši, un tava kāja nepiedauzīsies;
24 If thou sleep, thou shalt not fear: thou shalt rest, and thy sleep shall be sweet.
Apguldamies tu nebīsies, bet gulēsi, un tavs miegs būs gards.
25 Be not afraid of sudden fear, nor of the power of the wicked falling upon thee.
Tu nebīsies no piepešas izbailes, nedz no bezdievīgo posta, kad tas nāk;
26 For the Lord will be at thy side, and will keep thy foot that thou be not taken.
Jo Tas Kungs būs tavs patvērums un pasargās tavu kāju no valgiem.
27 Do not withhold him from doing good, who is able: if thou art able, do good thyself also.
Neliedzies labu darīt, kam tas nākas, ja Dievs devis, ka tev pie rokas, to darīt;
28 Say not to thy friend: Go, and come again: and tomorrow I will give to thee: when thou canst give at present.
Nesaki uz savu tuvāko: „Ej un nāc, es tev rīt došu!“un tev tomēr ir.
29 Practise not evil against thy friend, when he hath confidence in thee.
Neperē ļauna pret savu tuvāko, kad tas tev uzticēdamies pie tevis dzīvo.
30 Strive not against a man without cause, when he hath done thee no evil.
Nebaries par nepatiesu ar cilvēku ja viņš tev ļauna nav darījis.
31 Envy not the unjust man, and do not follow his ways:
Neapskaudi varas darītāju un neizraugies sev neviena no viņa ceļiem;
32 For every mocker is an abomination to the Lord, and his communication is with the simple.
Jo netiklais Tam Kungam ir negantība, bet viņam ir draudzība ar sirdsskaidriem.
33 Want is from the Lord in the house of the wicked: but the habitations of the just shall be blessed.
Tā Kunga lāsti ir bezdievīga namā, bet taisno mājas vietu viņš svētī.
34 He shall scorn the scorners, and to the meek he will give grace.
Smējējus tiešām viņš apsmies, bet pazemīgiem dos žēlastību.
35 The wise shall possess glory: the promotion of fools is disgrace.
Gudrie iemantos godu, bet ģeķi atradīs kaunu.
