Job 9
1 And Job answered, and said:
Ījabs atbildēja un sacīja:
2 Indeed I know it is so, and that man cannot be justified compared with God.
Patiesi, es zinu, ka tas tā ir: jo kā cilvēks varētu taisns būt tā stiprā Dieva priekšā?
3 If he will contend with him, he cannot answer him one for a thousand.
Ja viņš grib ar To tiesāties, tad tas Viņam uz tūkstošiem ne vārda nevar atbildēt.
4 He is wise in heart, and mighty in strength: who hath resisted him, and hath had peace?
Viņš ir gudrs no sirds un stiprs no spēka; kas pret Viņu var tiepties un pastāvēt?
5 Who hath removed mountains, and they whom he overthrew in his wrath, knew it not.
Viņš pārceļ kalnus, un tie nemana, ka Viņš tos apgāž Savā dusmībā.
6 Who shaketh the earth out of her place, and the pillars thereof tremble.
Viņš kustina zemi no viņas vietas, ka viņas pamati trīc.
7 Who commandeth tile sun and it riseth not: and shutteth up the stars as it were under a seal:
Viņš pavēl saulei, tad tā neuzlec, Viņš aizspiež zieģeli priekš zvaigznēm.
8 Who alone spreadeth out the heavens, and walketh upon the waves of the sea.
Viņš viens izplata debesis un staigā pa jūras augstumiem.
9 Who maketh Arcturus, and Orion, and Hyades, and the inner parts of the south.
Viņš radījis tos vāģus(Lāci), Orijonu un Sietiņu un tās zvaigznes pret dienasvidu.
10 Who doth things great and incomprehensible, and wonderful, of which there is no number.
Viņš dara lielas lietas, ko nevar izprast, un brīnumus, ko nevar izskaitīt.
11 If he come to me, I shall not see him: if he depart I shall not understand.
Redzi, Viņš man iet secen, ka To neredzu, Viņš staigā garām, ka To nesamanu.
12 If he examine on a sudden, who shall answer him? or who can say: Why dost thou so?
Redzi, kad Viņš aizgrābj, kas Viņu kavēs, kas uz Viņu sacīs: ko Tu dari?
13 God, whose wrath no mall can resist, and under whom they stoop that bear up the world.
Dievs neaptur Savas dusmas, apakš Viņa tā varenā palīgi lokās.
14 What am I then, that I should answer him, and have words with him?
Kā tad nu es Viņam varētu atbildēt un atrast vārdus pret Viņu?
15 I, who although I should have any just thing, would not answer, but would make supplication to my judge.
Jo, kad es arī taisns būtu, taču es nevaru atbildēt, bet man būtu savs soģis jāpielūdz.
16 And if he should hear me when I call, I should not believe that he had heard my voice.
Jebšu es sauktu, un Viņš man atbildētu, taču es nevarētu ticēt, ka Viņš klausīšot manu balsi.
17 For he shall crush me in a whirlwind, and multiply my wounds even without cause.
Jo Viņš sagrābtu mani tā kā ar vētru un vairotu manas nepelnītas vainas.
18 He alloweth not my spirit to rest, and he filleth me with bitterness.
Viņš manam garam neļautu atspirgties, bet mani pieēdinātu ar rūgtumiem.
19 If strength be demanded, he is most strong: if equity of judgment, no man dare bear witness for me.
Ja spēka vajag, redzi, Viņš ir varens, un ja tiesā jānāk, kas Viņu sauks priekšā?
20 If I would justify myself, my own mouth shall condemn me: if I would shew myself innocent, he shall prove me wicked.
Ja es būtu taisns, tad mana mute mani pazudinātu, ja es būtu skaidrs, taču Viņš man pierādītu vainu.
21 Although I should be simple, even this my soul shall be ignorant of, and I shall be weary of my life.
Es esmu nenoziedzīgs, es savu dvēseli nežēloju, man riebj dzīvot.
22 One thing there is that I have spoken, both the innocent and the wicked he consumeth.
Viena alga! tādēļ es saku: Viņš izdeldē nenoziedzīgu un bezdievīgu.
23 If he scourge, let him kill at once, and not laugh at the pains of the innocent.
Kad Viņa rīkste piepeši nonāvē, tad Viņš smejas par nenoziedzīgo izsamišanos.
24 The earth is given into the hand of the wicked, he covereth the face of the judges thereof: and if it be not he, who is it then?
Zeme top dota bezdievīgā rokā, Viņš apklāj viņas tiesnešu vaigus. Ja tas tā nav, kas tad to dara?
25 My days have been swifter than a post: they have fled away and have not seen good.
Manas dienas jo ātras bijušas nekā skrējējs, tās ir aiztecējušas un labuma nav redzējušas.
26 They have passed by as ships carrying fruits, as an eagle flying to the prey.
Tās aizgājušas kā vieglas laivas, kā ērglis, kas šaujas uz barību.
27 If I say: I will not speak so: I change my face, and am tormented with sorrow.
Kad es domāju: es gribu aizmirst savas vaimanas un pamest savu skumību un atspirgties,
28 I feared all my works, knowing that thou didst not spare the offender.
Tad es iztrūkstos par visām savām sāpēm; es zinu, ka Tu mani neturi par nenoziedzīgu,
29 But if so also I am wicked, why have I laboured in vain?
Ja man būs vainīgam būt, - kāpēc tad man velti nodarboties?
30 If I be washed as it were with snow waters, and my hands shall shine ever so clean:
Jebšu es mazgātos sniegā un šķīstītu savas rokas sārmā,
31 Yet thou shalt plunge me in filth, and my garments shall abhor me,
Taču Tu mani iemērktu bedrē, tā ka manas drēbes no manis kaunētos.
32 For I shall not answer a man that is like myself: nor one that may be heard with me equally in judgment.
Jo Viņš nav tāds vīrs kā es, kam es varētu atbildēt, ka mēs kopā varētu iet priekš tiesas.
33 There is none that may be able to reprove both, and to put his hand between both.
Nav mūsu starpā izšķīrēja, kas savu roku varētu likt uz mums abiem.
34 Let him take his rod away from me, and let not his fear terrify me.
Kad Viņš atņemtu Savu rīksti no manis un Viņa biedēklis mani neiztrūcinātu, -
35 I will speak, and will not fear him: for I cannot answer while I am in fear.
Tad es runātu un no Viņa nebītos; jo tā tas ar mani vis nav.
