Psalms 88
1 A Song, a Psalm for the sons of Korah. To the chief Musician. Upon Mahalath Leannoth. An instruction. Of Heman the Ezrahite. Jehovah, God of my salvation, I have cried by day [and] in the night before thee.
Koraha bērnu dziesma, dziedātāju vadonim, ar stabulēm dziedama. Hemana, Ezraka dēla, pamācība. Kungs, Dievs, mans Pestītājs, es Tevi piesaucu dienām naktīm.
2 Let my prayer come before thee; incline thine ear unto my cry.
Lai nāk mana lūgšana Tavā priekšā, atgriez Savu ausi pie manas kliegšanas.
Jo mana dvēsele ir bēdu pilna, un mana dzīvība ir tikusi klāt pie elles. (Sheol h7585)
4 I am reckoned with them that go down into the pit; I am as a man that hath no strength:
Es topu līdzināts tiem, kas bedrē nogrimst, es esmu kā vīrs, kam spēka nav.
5 Prostrate among the dead, like the slain that lie in the grave; whom thou rememberest no more, and who are cut off from thy hand.
Pie tiem nomirušiem es esmu piešķirts, tā kā tie nokautie, kas kapā guļ, ko Tu vairs nepiemini, un kas no Tavas rokas ir atšķirti.
6 Thou hast laid me in the lowest pit, in dark places, in the deeps.
Tu mani esi licis visdziļākā bedrē, tumsībā un dziļumā.
7 Thy fury lieth hard upon me, and thou hast afflicted [me] with all thy waves. (Selah)
Tava bardzība mani spiež, Tu mani apbēdini ar visiem Saviem plūdiem. (Sela)
8 Thou hast put my familiar friends far from me; thou hast made me an abomination unto them: I am shut up, and I cannot come forth.
Manus draugus Tu esi licis tālu no manis, tiem Tu mani esi darījis par negantību: es esmu kā cietumā un nevaru tikt ārā.
9 Mine eye consumeth by reason of affliction. Upon thee, Jehovah, have I called every day; I have stretched out my hands unto thee.
Mana acs īgst no bēdām, ak Kungs. Es Tevi piesaucu ikdienas, es izstiepju savas rokas uz Tevi.
10 Wilt thou do wonders to the dead? shall the shades arise and praise thee? (Selah)
Vai tad Tu pie mirušiem darīsi brīnumus? Jeb vai aizmigušie celsies un Tev pateiksies? (Sela)
11 Shall thy loving-kindness be declared in the grave? thy faithfulness in Destruction?
Vai kapā sludinās Tavu žēlastību un Tavu uzticību nāves vietā?
12 Shall thy wonders be known in the dark? and thy righteousness in the land of forgetfulness?
Vai Tavus brīnumus tumsībā atzīs un Tavu taisnību tai zemē, kur neko vairs nepiemin?
13 But as for me, Jehovah, I cry unto thee, and in the morning my prayer cometh before thee.
Bet es Tevi piesaucu, Kungs, un mana lūgšana nāk agri Tavā priekšā.
14 Why, O Jehovah, castest thou off my soul? [why] hidest thou thy face from me?
Kāpēc Tu atstūmi, Kungs, manu dvēseli un paslēpi Savu vaigu priekš manis?
15 I am afflicted and expiring from my youth up; I suffer thy terrors, [and] I am distracted.
Es esmu bēdīgs un novārdzis no pašas jaunības, es ciešu Tavas briesmas, ka es gandrīz izmistu.
16 Thy fierce anger hath gone over me; thy terrors have brought me to nought:
Tava bardzība iet pār mani, Tavas briesmas mani nospaida.
17 They have surrounded me all the day like water; they have compassed me about together.
Tās mani apņem kā ūdens plūdi cauru dienu, tās visai(pilnīgi) mani apstāj.
18 Lover and associate hast thou put far from me: my familiar friends are darkness.
Tu dari, ka draugi un tuvākie paliek tālu nost no manis; mani pazīstamie priekš manis apslēpjās.
