Psalms 102
1 A Prayer of the afflicted, when he is overwhelmed, and poureth out his complaint before Jehovah. Jehovah, hear my prayer, and let my cry come unto thee.
Bēdu cilvēka lūgšana, kad tas ir noskumis un savas žēlabas izgāž Tā Kunga priekšā. Ak Kungs, klausi manu lūgšanu, un mana saukšana lai nāk pie Tevis.
2 Hide not thy face from me: in the day of my trouble, incline thine ear unto me; in the day I call, answer me speedily.
Neapslēp Savu vaigu priekš manis, atgriez Savu ausi pie manis bēdu laikā; tai dienā, kad es saucu, paklausi mani drīz.
3 For my days are consumed like smoke, and my bones are burned as a firebrand.
Jo manas dienas ir iznīkušas kā dūmi, un mani kauli ir izdeguši kā pagale.
4 My heart is smitten and withered like grass; yea, I have forgotten to eat my bread.
Mana sirds ir sasista un izkaltusi kā zāle, tā ka es aizmirstu pat savu maizi ēst.
5 By reason of the voice of my groaning, my bones cleave to my flesh.
Mani kauli līp pie manas miesas no kaukšanas un nopūšanās.
6 I am become like the pelican of the wilderness, I am as an owl in desolate places;
Es esmu tā kā dumpis tuksnesī, es esmu kā apogs (pūce) izpostītās vietās.
7 I watch, and am like a sparrow alone upon the housetop.
Es esmu nomodā un tāpat kā vientulis putns uz jumta.
8 Mine enemies reproach me all the day; they that are mad against me swear by me.
Mani ienaidnieki mani nievā cauru dienu; kas pret mani trako, tie mani dara par lāsta vārdu.
9 For I have eaten ashes like bread, and mingled my drink with weeping,
Jo es ēdu pelnus kā maizi un sajaucu savu dzērienu ar asarām,
10 Because of thine indignation and thy wrath; for thou hast lifted me up, and cast me down.
Tavas bardzības un dusmības pēc, jo Tu mani esi pacēlis un atkal nogāzis.
11 My days are like a lengthened-out shadow, and I, I am withered like grass.
Manas dienas ir kā ēna pavakarē, un es kalstu kā zāle.
12 But thou, Jehovah, abidest for ever, and thy memorial from generation to generation.
Bet Tu, Kungs, paliec mūžīgi un Tava piemiņa līdz radu radiem.
13 Thou wilt rise up, thou wilt have mercy upon Zion: for it is the time to be gracious to her, for the set time is come.
Kaut Tu celtos un apžēlotos par Ciānu, jo jau ir laiks par viņu apžēloties, jo tas nospriestais laiks ir atnācis.
14 For thy servants take pleasure in her stones, and favour her dust.
Jo Tavi kalpi mīļo viņas akmeņus un žēlojās, ka tā guļ pīšļos.
15 And the nations shall fear the name of Jehovah, and all the kings of the earth thy glory.
Tad pagāni bīsies Tā Kunga Vārdu, un visi ķēniņi virs zemes Tavu godību,
16 When Jehovah shall build up Zion, he will appear in his glory.
Kad Tas Kungs Ciānu uztaisīs un parādīsies Savā godībā.
17 He will regard the prayer of the destitute one, and not despise their prayer.
Viņš griežas pie bēdu ļaužu lūgšanas un nenicina pielūgšanu.
18 This shall be written for the generation to come; and a people that shall be created shall praise Jah:
Lai tas top uzrakstīts pēcnākamiem, un tie ļaudis, kas vēl taps radīti, slavēs To Kungu.
19 For he hath looked down from the height of his sanctuary; from the heavens hath Jehovah beheld the earth,
Jo Viņš skatās no Sava svēta augstuma, Tas Kungs lūko no debesīm uz zemi,
20 To hear the groaning of the prisoner, to loose those that are appointed to die;
Ka Viņš dzird cietumnieku nopūšanos un atsvabina nāves bērnus;
21 That the name of Jehovah may be declared in Zion, and his praise in Jerusalem,
Ka Tā Kunga vārds top sludināts Ciānā un Viņa slava Jeruzālemē,
22 When the peoples shall be gathered together, and the kingdoms, to serve Jehovah.
Kad tautas sapulcējās kopā un valstis, Tam Kungam kalpot.
23 He weakened my strength in the way, he shortened my days.
Bet Viņš ir pazemojis ceļā manu spēku un paīsinājis manas dienas.
24 I said, My God, take me not away in the midst of my days! ...Thy years are from generation to generation.
Es saku: mans Dievs, neņem mani nost pusmūžā. Tavi gadi paliek līdz radu radiem.
25 Of old hast thou founded the earth, and the heavens are the work of thy hands:
Senlaikus Tu esi nodibinājis zemi, un debesis ir Tavu roku darbs.
26 They shall perish, but thou continuest; and all of them shall grow old as a garment: as a vesture shalt thou change them, and they shall be changed.
Tās zudīs, bet Tu pastāvēsi; tās sadils visas, kā drēbes; Tu tās pārvērtīsi kā drānas, un tās pārvērtīsies;
27 But thou art the Same, and thy years shall have no end.
Bet Tu palieci tas pats, un Tavi gadi nebeigsies.
28 The children of thy servants shall abide, and their seed shall be established before thee.
Tavu kalpu bērni paliks, un viņu dzimums būs pastāvīgs Tavā priekšā.
