Job 11
1 And Zophar the Naamathite answered and said,
Tad Cofars no Naēmas atbildēja un sacīja:
2 Should not the multitude of words be answered? and should a man of much talk be justified?
Vai uz tik daudz vārdiem nebūs atbildēt, vai mutīgam cilvēkam lai paliek taisnība?
3 Should thy fictions make men hold their peace? and shouldest thou mock, and no one make [thee] ashamed?
Vai tad citiem uz tavām blēņām būs klusu ciest, ka tu mēdi, un neviens tevi neapkauno,
4 For thou sayest, My doctrine is pure, and I am clean in thine eyes.
Un saki: mana mācība ir skaidra, un es esmu šķīsts priekš Tavām acīm, (ak Dievs!)
5 But oh that God would speak, and open his lips against thee;
Bet tiešām, kaut Dievs runātu un atdarītu Savas lūpas pret tevi
6 And that he would shew thee the secrets of wisdom, how that they are the double of what is realised; and know that God passeth by [much] of thine iniquity!
Un tev stāstītu to apslēpto gudrību, kas ir gudrība pār gudrību, tad tu zinātu, ka Dievs nemaz vēl visus tavus noziegumus nepiemin.
7 Canst thou by searching find out God? canst thou find out the Almighty to perfection?
Vai tu Dieva apslēptos padomus vari atrast, vai attapt tā Visuvarenā pilnību?
8 [It is as] the heights of heaven; what wilt thou do? deeper than Sheol; what canst thou know? (Sheol h7585)
Viņa ir augstāka nekā debesis, - ko tu vari darīt? Dziļāka nekā elle, - ko tu vari zināt? (Sheol h7585)
9 The measure thereof is longer than the earth, and broader than the sea.
Garāka nekā zeme savā mērā, un platāka nekā jūra!
10 If he pass by, and shut up, and call to judgment, who can hinder him?
Kad Viņš uzbrūk un gūsta, priekš tiesas stāda, kas Viņam to liegs?
11 For he knoweth vain men, and seeth wickedness when [man] doth not consider it;
Jo Viņš pazīst neliešus, Viņš redz negantību, vai vērā nelikdams.
12 Yet a senseless man will make bold, though man be born [like] the foal of a wild ass.
Bet pirms ģeķis nāk pie gudrības, tad meža lops paliek par cilvēku.
13 If thou prepare thy heart and stretch out thy hands toward him,
Ja tu pacelsi savu sirdi un izplētīsi savas rokas uz Viņu, -
14 If thou put far away the iniquity which is in thy hand, and let not wrong dwell in thy tents;
Ja tu to ļaunumu, kas tavā rokā, tālu atmetīsi, un netaisnībai neļausi mājot savā dzīvoklī,
15 Surely then shalt thou lift up thy face without spot, and thou shalt be stedfast and shalt not fear:
Tad tu savu vaigu varēsi pacelt bez vainas un varēsi pastāvēt un nebūs jābīstas.
16 For thou shalt forget misery; as waters that are passed away shalt thou remember it;
Tad tu bēdas varēsi aizmirst, un tās tā pieminēt, kā ūdeni, kas aizskrien.
17 And life shall arise brighter than noonday; though thou be enshrouded in darkness, thou shalt be as the morning,
Un tavs mūžs stāvēs spožāks nekā dienas vidus, un pat tumsa būs kā rīta gaisma.
18 And thou shalt have confidence, because there shall be hope; and having searched about [thee], thou shalt take rest in safety.
Un tu varēsi ticēt, ka vēl ir cerība, un redzēsi, ka vari mierā dusēt.
19 Yea, thou shalt lie down, and none shall make thee afraid; and many shall seek thy favour.
Un varēsi apgulties, un neviens tevi neizbiedēs, un daudzi vēl tevi godinās.
20 But the eyes of the wicked shall fail, and [all] refuge shall vanish from them, and their hope [shall be] the breathing out of life.
Bet bezdievīgo acis izīgst un viņu patvērums iet bojā, un viņu cerība iznīks kā pēdīgā dvaša.
