Proverbs 1
1 The parables of Solomon, son of David, king of Israel,
Salamana, Dāvida dēla, Israēla ķēniņa, sakāmie vārdi,
2 in order to know wisdom and discipline,
Atzīt gudrību un mācību, un saprast prātīgu valodu,
3 to understand words of prudence, and to accept the instruction of doctrine, justice and judgment, and equity,
Pieņemties apdomībā, taisnībā, tiesā un skaidrībā,
4 so as to give discernment to little ones, knowledge and understanding to adolescents.
Ka tiem vēl nejēgām tiek samaņa, jauniem atzīšana un apdomīgs prāts.
5 By listening, the wise shall become wiser and the intelligent shall possess governments.
Kas gudrs, klausīs un pieaugs mācībā, un kas prātīgs, ņemsies labus padomus,
6 He shall turn his soul to a parable and to its interpretation, to the words of the wise and their enigmas.
Ka izprot sakāmus vārdus un mīklas, gudro valodas un viņu dziļos vārdus.
7 The fear of the Lord is the beginning of wisdom. The foolish despise wisdom as well as doctrine.
Tā Kunga bijāšana ir atzīšanas iesākums; gudrību un mācību ģeķi nicina.
8 Listen, my son, to the discipline of your father, and forsake not the law of your mother,
Klausi, mans bērns, sava tēva pārmācībai un nepamet savas mātes mācību;
9 so that grace may be added to your head and a collar to your neck.
Jo tas ir jauks krāšņums tavai galvai un zelta rota tavam kaklam.
10 My son, if sinners should entice you, do not consent to them.
Mans bērns, kad grēcinieki tevi vilina, tad neklausi!
11 If they should say: “Come with us. We will lie in wait for blood. We will lay traps against the innocent, without cause.
Kad tie saka: „Nāc mums līdz, glūnēsim uz asinīm, glūnēsim uz nenoziedzīgo par nepatiesu!
Kā elle norīsim viņus dzīvus, un sirds skaidrus kā tādus, kas bedrē grimst. (Sheol h7585)
13 We will discover every precious substance. We will fill our houses with spoils.
Mēs atradīsim visādas dārgas mantas, pildīsim savus namus ar laupījumu.
14 Cast your lot with us. One purse will be for us all.”
Tava daļa tev būs mūsu starpā, viens pats maks būs mums visiem.“
15 My son, do not walk with them. Preclude your feet from their paths.
Mans bērns, nestaigā vienā ceļā ar tiem; sargi savu kāju no viņu pēdām;
16 For their feet rush to evil, and they hurry to shed blood.
Jo viņu kājas skrien uz ļaunu un steidzās asinis izliet.
17 But a net is thrown in vain before the eyes of those who have wings.
Bet lai arī tīklu izplāta visiem putniem priekš acīm; tas ir par velti!
18 Likewise, they lie in ambush against their own blood, and they undertake deceits against their own souls.
Tā arī viņi glūn uz savām pašu asinīm un glūn uz savu pašu dzīvību.
19 Thus, the ways of all those who are greedy seize the souls of those who possess.
Tā iet visiem, kas plēš netaisnu mantu; kam šī ir, tam tā paņem dzīvību.
20 Wisdom forewarns far and wide; she bestows her voice in the streets.
Dieva gudrība skaņi sauc uz lielceļiem, uz ielām tā paceļ savu balsi;
21 She cries out at the head of crowds; at the entrance of the gates of the city, she offers her words, saying:
Tā izsaucās, kur ļaužu vislielais troksnis; kur ieiet pilsētas vārtos, tā runā savu valodu:
22 “Little ones, how long will you choose to be childish, and how long will the foolish desire what is harmful to themselves, and how long will the imprudent hate knowledge?
Cik ilgi, nejēgas, jūs mīlēsiet nejēdzību, un smējējiem gribēsies apsmiet, un ģeķi ienīdēs atzīšanu?
23 Be converted by my correction. Lo, I will offer my spirit to you, and I will reveal my words to you.
Griežaties pie manas mācības! Redzi, es jums došu savu garu un jums darīšu zināmus savus vārdus.
24 For I called, and you refused. I extended my hand, and there was no one who watched.
Tādēļ nu, ka es aicināju, un jūs liedzaties, ka savu roku izstiepju, un nav, kas uzklausa,
25 You have despised all my counsels, and you have neglected my rebukes.
Un jūs visu manu padomu atmetiet un manas pārmācības negribiet;
26 Similarly, I will ridicule you at your demise, and I will mock you, when that which you feared shall overcome you.
Tādēļ arī es smiešos par jūsu postu, es smiešos, kad jums izbailes uzies,
27 When sudden calamity rushes upon you, and your demise advances like a tempest, when tribulation and anguish overcome you,
Kad pār jums izbailes nāks kā auka, un posts jums uzbruks kā vētra, kad briesmas un bailes jums uzies.
28 then they will call to me, and I will not heed, they will arise in the morning, and not find me.
Tad tie mani sauks, bet es neatbildēšu, tie mani meklēs agri, bet mani neatradīs,
29 For they held hatred for discipline, and they would not accept the fear of the Lord;
Tādēļ ka tie atzīšanu ienīdējuši un Tā Kunga bijāšanu nav pieņēmuši.
30 they would not consent to my counsel, but they detracted from all of my corrections.
Tiem negribējās mana padoma, tie ir nicinājuši visu manu pārmācīšanu;
31 Therefore, they shall eat the fruit of their way, and they shall have their fill of their own counsels.
Tādēļ tie ēdīs no sava ceļa augļiem, un būs paēduši no saviem padomiem.
32 The loathing of the little ones shall destroy them, and the prosperity of the foolish shall perish them.
Jo nesaprašu nomaldīšanās tos nokauj, un ģeķu pārdrošība tos nomaitā.
33 But whoever will listen to me shall rest without terror, and shall have full enjoyment of abundance, without fear of evils.”
Bet kas mani klausa, tas dzīvos droši, un savā mierā tas ļauna nebīsies.
