< Psalms 60 >

1 For the end, for them that shall yet be changed; for an inscription by David for instruction, when he [had] burnt Mesopotamia of Syria, and Syria Sobal, and Joab [had] returned and struck [in] the valley of salt twelve thousand. O God, you have rejected and destroyed us; you have been angry, yet have pitied us.
Dāvida sirds dziesma. Dziedātāju vadonim, iemācīt pēc: „lilija ir liecība“; Kad viņš kāvās ar Sīriešiem no Mezopotamijas un ar Sīriešiem no Cobas, un Joabs nāca atpakaļ un sakāva no Edomiešiem divpadsmit tūkstošus sāls ielejā. Dievs, Tu mūs esi atmetis, izkaisījis, Tu esi bijis dusmīgs, griezies atkal pie mums.
2 You have shaken the earth, and troubled it; heal its breaches, for it has been shaken.
Tu zemi esi kustinājis un šķēlis, dziedini viņas plīsumus, jo viņa šaubās.
3 You have shown your people hard things: you has made us drink the wine of astonishment.
Tu Saviem ļaudīm grūtumu esi licis redzēt, ar reibuma vīnu Tu mūs esi dzirdinājis.
4 You have given a token to them that fear you, that they might flee from the bow. (Pause)
Tiem, kas Tevi bīstas, Tu esi devis karogu, celties patiesības labad. (Sela)
5 That your beloved ones may be delivered; save with your right hand, and hear me.
Lai Tavi mīļie taptu atsvabināti, tad palīdzi nu ar Savu labo roku un paklausi mūs!
6 God has spoken in his holiness; I will rejoice, and divide Sicima, and measure out the valley of tents.
Dievs runā Savā svētā vietā, par to es priecājos; es dalīšu Šehemi un mērošu Sukota ieleju.
7 Galaad is mine, and Manasse is mine; and Ephraim is the strength of my head;
Gileāds Man pieder, un Manasus Man pieder, un Efraīms ir Manas galvas stiprums, Jūda ir Mans valdības zizlis.
8 Judas is my king; Moab is the cauldron of my hope; over Idumea will I stretch out my shoe; the Philistines have been subjected to me.
Moabs ir Mans mazgājamais trauks; Savu kāju Es stiepju pār Edomu; tu, Fīlistu zeme, kliedzi par Mani!
9 Who will lead me into the fortified city? who will guide me as far a Idumea?
Kas mani vadīs tai stiprā pilsētā? Kas mani pavadīs līdz Edomam?
10 Will not you, O God, who have cast us off? and will not you, O God, go forth with our forces?
Vai ne tu, Dievs, kas mūs biji atmetis un neizgāji, ak Dievs, ar mūsu karaspēku?
11 Give us help from trouble: for vain is the deliverance of man.
Dod mums palīgu bēdu laikā, jo cilvēku pestīšana nav nekas.
12 In God will we do valiantly; and he shall bring to nothing them that harass us.
Ar Dievu darīsim stiprus darbus. Viņš samīdīs mūsu pretiniekus.

< Psalms 60 >